Pilnīgi skaidrs, ka Latvijas demogrāfiskā situācija pārskatāmā nākotnē nespēs celt sociālo vajadzību nastu. Zaudējot savus cilvēkus, Latvija zaudē viņu samaksāto nodokļu nastu. Zaudē naudu, par kuru uzturēt veselības aizsardzību vai izglītību. Tieši ekonomiskā emigrācija ir galvenais faktors, kas apdraud lietu, par kuru cīnās Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, - augstākās izglītības sistēmu Latvijā.
Ķīlis piedāvā pāreju uz pilnīgu maksas augstāko izglītību Latvijā, vienlaikus dodot iespēju visiem studējošajiem saņemt valsts garantētus kredītus, kuri vēlāk būs jāatmaksā, studējošajam sasniedzot noteiktu algas līmeni. Šis piedāvājums, lai cik nepopulārs būtu, ir zināma izeja. Teorētiski pašapmaksājoša sistēma, īpatnējs īpašs «progresīvā nodokļa» variants personām ar nākotnē Latvijā iegūtu augstāko izglītību. Ja cilvēks grib mācīties, viņam tāda iespēja neatkarīgi no ģimenes sociālajiem apstākļiem tiek dota, tikai viņš tiek «piesiets» pie valsts, kamēr kredīts par augstāko izglītību tiek apmaksāts. Kādam var likties, ka tas ir veids, kā jaunos cilvēkus noturēt Latvijā.
Tomēr Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis domā, ka Roberta Ķīļa piedāvātā sistēma gluži pretēji veicinās jaunu cilvēku emigrāciju no Latvijas. Baidos, ka Barševska kungam varētu būt lielāka taisnības daļa. Jaunā Latvijas paaudze aizvien labāk zina angļu valodu un citas svešvalodas, jaunieši ir mobili, komunikabli un eiropeiski. Un tas ir ļoti labi. Daudziem Latvijas jauniešiem ļoti agri ir izveidojusies darba un mācību pieredze ārzemēs. Un arī tas ir ļoti labi, jo Latvijas valsts arvien vairāk ieaug Eiropā, kurā robežas ir nominālas.
Mums kaimiņos ir Skandināvijas valstis, kurās ir bezmaksas augstākā izglītības sistēma. Bezmaksas augstākā izglītība ir pieejama bezmaz katrā ES valstī. Kaimiņvalsts Igaunija pāreju uz pilnīgu bezmaksas augstāko izglītību ir izvirzījusi par savu mērķi. Un te ir tā dilemma - kālab Latvijas jaunietim maksāt par augstāko izglītību Latvijas Universitātē, ja viņš var iegūt bezmaksas augstāko izglītību Tartu Universitātē? Kālab ierobežot savu brīvību ar kredītsaistībām Latvijā un ar mūsu liesajām algām, ja var iegūt bezmaksas augstāko izglītību un palikt dzīvot Skandināvijā, kur algas ir lielas?
Automātiskas kredītsaistības jau no 18 gadu vecuma jebkuram, kurš vēlas mācīties, var šķist ļoti simpātisks izglītības modelis banku sistēmai. Tomēr, atrodoties bezrobežu Eiropā, mēs nevaram atļauties padarīt kādā jomā apstākļus Latvijā sliktākus nekā citur, nerēķinoties ar neizbēgamu cilvēku aizplūšanu no valsts.