Viņš norādīja, ka nākamā gada valsts budžetā papildus prioritātēm varēs sadalīt virs 100 miljoniem eiro, lai gan iepriekš jaunajām iniciatīvām pieprasīts pusmiljards. "Praktiski ministri jau vienojās par mazāku summu. Sestdien, svētdien ierēdņu līmenī jau turpinājās saskaņošana, un tad mums ir jānonāk samērā ātrā tempā līdz šiem te 100 miljoniem piešķiramās naudas," uzsvēra ministrs.
"Prioritātes - mēs vienkārši skatījāmies valdības deklarāciju, kuru paši parakstījām mazāk kā nedēļu atpakaļ un tā arī tas tika sastādīts," piebilda Reirs, kā prioritātes nosaucot veselību, izglītību, ceļu stāvokli un nevienlīdzības mazināšanu.
Reiram arī esot licies, ka sadarbība ministru starpā bijusi laba, minēti argumenti, nevis uzstādījumi un "nejutās, ka kāds vilktu deķīti stipri uz savu pusi". Vienlaikus gan ministrs atzina, ka galīgie kompromisi vēl nav panākti un sarunas turpināsies. "Nāksim, turpināsim runāt, ieklausīsimies viens otrā, domāsim ne tikai par savām nozarēm, bet arī, lai kopumā valsts attīstās."
Savukārt, runājot par ēnu ekonomikas apkarošanu, jaunais Finanšu ministrijas vadītājs atgādināja, ka vēl iepriekšējās valdības laikā vasarā nodibināta Ēnu ekonomikas apkarošanas padome un viņš jau aicinājis savu partijas biedru Arvilu Ašeradenu kļūt par viņa padomnieku tieši ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, lai politiski koordinētu šo darbu.
Jau vēstīts, ka premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) jau iepriekš norādījusi, ka valsts budžetu būtu jāspēj pieņemt līdz gada beigām, vēl pirms Latvijas prezidentūras sākuma Eiropas Savienības Padomē.