Atskatīsimies uz 2024. gadu, kurā notikumu izglītības jomā ir bijis ļoti daudz un dažādi – bijušas gan dažāda mēroga diskusijas, gan strīdi. Kāds kopumā jūsu vērtējumā pedagogiem bijis aizvadītais gads – kas ir bijis pozitīvais, un kas atstājis sava veida rūgtuma piegaršu?
Ja kopumā jāvērtē, es teiktu, ka ir daudz labu ziņu mūsu biedriem, bet tas skumīgākais – kā tas viss bija jāpanāk, cik daudz bija jāiegulda laika un nervu, un kaut kur varbūt arī notika attiecību pabojāšana, kādu sadarbības tiltu pagraušana ar kādām amatpersonām, jo katrs mūsu sasniegums, kādas problēmas risinājums, pēc mūsu ieskata, ir prasījis nesamērīgi daudz laika un arī nervu.
Pie pozitīvajām ziņām vēlos norādīt, ka turpinās pedagogu darba slodzes balansēšana – trim pedagogu grupām tā jau ir nodrošināta šajā mācību gadā. Jā, protams, arī aktuālais jautājums par darba samaksu – tas tiek pildīts, un panācām, ka no janvāra tiks ievēroti vienlīdzīguma principi (pret pedagogiem – red.) līdzīgi kā pret citiem publiskajā sektorā strādājošajiem – zemākajai algas likmei tie būs plus 2,6%, kas, pēc mūsu ieskata, ir taisnīgi. Tāpat ir vairāk – un kvalitatīvāki – mācību līdzekļu, jo mēs nemitīgi par to atgādinām, taču diemžēl joprojām ļoti, ļoti daudz pietrūkst.
Vēl panācām, ka profesionālās izglītības izmaksu grozs tiks pārskatīts, ir arī finansiāli risinājumi gan tagad šajā mācību gadā, gan būs arī no janvāra, proti, ir piešķirta papildu nauda, lai izglītības iestādēm atvieglotu saimnieciska rakstura izdevumu slogu, jo šajā jomā izmaksas nav pārskatītas kopš 2007. gada. Šobrīd esam panākuši daļēju risinājumu un priecājamies arī par to.
Tāpat priecājamies – pateicoties Valsts prezidenta atbalstam – par divām lietām, proti, ir palielināta vecāku atbildība – ja viņi neinformē izglītības iestādi par to, ka bērns var radīt draudus citu veselībai vai dzīvībai, ir sperti lielāki soļi vardarbības mazināšanā izglītības iestādēs un drošas skolas koncepta iedzīvināšanā. Tas diemžēl mums neizdevās ļoti ilgi. Panācām arī, ka pedagogiem ir tiesības (nevis pienākums) pārbaudīt skolēnu somas un direktors ir tiesīgs varmākam noteikt citu izglītības iegūšanas vietu, nevis skolā, ja varmāka var radīt draudus gan skolēniem, gan arī pedagogu kolektīvam. Šī jautājuma sakārtošana tiešām mums prasīja vairākus gadus, bet beidzot pērn tas tika noteikts normatīvajā regulējumā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60