Ministrija norāda, ka finanšu līdzekļi nepieciešami Rīgas cirka ēkas atjaunošanai un pārbūvei, kā arī jaunu cirka darbības virzienu attīstīšanai laikā, kamēr cirka telpās nav iespējama izrāžu darbība.
No 22 401 eiro kopsummas, 6921 eiro tiks ieguldīti Rīgas cirka ēkas fasādes un blakus esošo ēku monitoringam, 10 260 eiro cirka ēkas metu konkursa sagatavošanai, bet 5220 eiro paredzēti Rīgas cirka skolas attīstīšanai, daļēji sedzot izmaksas nodarbību telpu nomai, pasniedzēju atalgojumam un skolas darbībai nepieciešamā inventāra iegādei.
KM skaidroja, ka Rīgas cirka skolā darbojas neliels dalībnieku skaits - Latvijas pieaugušie iedzīvotāji un bērni no septiņu līdz 15 gadu vecumam, proti, pasākumam ir lokāls raksturs un šāds finansiāls atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Eiropas Savienībā, līdz ar to līdzekļu piešķiršana tai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Valdības rīkojuma projektā minēts, ka, saskaņā ar darbības rādītājiem, Rīgas cirka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2016.gadā bija 151 717 eiro, kas veidoja 30% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 372 842 eiro jeb 73,8% no kopējiem tās izdevumiem, tāpēc kapitālsabiedrība nav uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju un komercdarbības atbalstu regulējošās normas tai nav jāpiemēro.
Jau ziņots, ka KM ilgstoši mēģina panākt vienošanos ar Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmīti Bīviņu un Birutu Kreili par iespējamās kompensācijas apmēru - pēc ministrijas aprēķina, kompensācijas summa ir 297 765 eiro. Turpretim Bīviņa un Kreile uzskata, ka viņām kā bijušajām ēkas īpašniecēm, īpašuma denacionalizācijas atteikuma rezultātā, no valsts pienākas kompensācija 1 015 549 eiro apmērā.
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā 5.decembrī pēc plkst.16 būs pieejams spriedums bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču prasībā saistībā ar valdības piešķirto kompensāciju, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.