Lieta pret Rimšēviču sākta tieši pēc abu bankas akcionāru iesnieguma, līdz ar ko viņi atbrīvoti no kriminālatbildības saistībā ar kukuļdošanu, jo paši labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.
Viens no abiem Trasta komercbankas akcionāriem, lūdzot Rimšēvičam palīdzēt saziņā ar FKTK un par to apmaksājot ceļojumu uz Kamčatku, pie Latvijas Bankas vadītāja vērsies 2010. gadā.
Savukārt 2012. gadā šī pati persona kopā ar otru Trasta komercbankas akcionāru vērsās pie Rimšēviča, prasot vēl palīdzību bankas komunikācijā ar FKTK, ņemot vērā bankai esošās "likviditātes un nerezidentu problēmas". Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro un summu nolemts samaksāt divās daļās - pirms FKTK lēmuma pieņemšanas un pēc tās.
Izmantojot šo sadarbību, Trasta komercbanka spējusi radīt pozitīvu iespaidu par bankas darbības sakārtošanu, līdz ar ko FKTK pieņēma bankai labvēlīgus lēmumus. Rimšēvičs turpinājis sniegt padomus bankas akcionāriem līdz pat 2015. gada beigām.
Tomēr Rimšēvičs esot saņēmis tikai pirmo maksājumu - 250 000 eiro -, jo neesot pilnībā izdevies paveikt prasīto.
Jirgena pauda, ka uzņēmējs Māris Martinsons šajās epizodēs figurējis kā starpnieks, saņemot 10% no kukuļa summas - 25 000 eiro.
Līdz ar abu vārdā neminēto akcionāru vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākts kriminālprocess, kā ietvaros šā gada februārī aizturēja Rimšēviču un Martinsonu.
Jūnija vidū KNAB lietu nodeva prokuratūrai. Līdz tam viens no apsūdzētajiem bija atteicies sniegt liecības, taču pašlaik esot jau iesniedzis ar šo lietu saistītus materiālus, pastāstīja prokurore.
Pašlaik neesot iespējams precīzi prognozēt, cik ilgi lietas izmeklēšana varētu turpināties, taču cerēt, ka aktīvāka lietas virzība varētu notikt līdz gada beigām. Pašlaik gan Rimšēvičs, gan Martinsons lūguši iespēju līdz augustam sagatavot rakstveida liecības.
Jau vēstīts, ka prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu.
Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Rimšēvičs iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
Rimšēvičs Eiropas Savienības tiesā prasījis atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.
( papildināta visa ziņa)
komisārs Megrē
vēl
Anna