Rimšēviču svētdienas vakarā vēl neatbrīvo

Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu drīkst aizturēt. Likums paredz, ka personu drīkst aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Svētdienas vakarā atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja jau piektdienas vakarā. Pēc atbrīvošanas no Valsts policijas izolatora uzņēmējs Māris Martinsons plašākus komentārus nesniedza, vien norādīja, ka viņam izvirzītajās apsūdzībās vainu "pilnīgi un galīgi" noliedz. Pārāk runīgs pēc Martinsona atbrīvošanas nebija arī viņa advokāts Aivars Purmalis - kādreizējais Finanšu policijas priekšnieks. 

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts.

Advokāts apstiprināja, ka sestdien, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem. Rimšēvičs kopš sestdienas nakts atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots.

Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.

Diena sestdien vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā, kā arī kratīšana pie uzņēmēja Māra Martinsona varētu būt savstarpēji saistītas. Runa ir par trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem - par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.

Kukuļu nemaksāšanas gadījumā draudēts "radīt problēmas" un, izmantojot banku uzraugu autoritāti, piemērot sankcijas par it kā notikušiem pārkāpumiem, pat, ja tie reāli nav notikuši. Piemēram, lietā figurē epizode par vairāku simtu tūkstošu kukuļa pieprasīšanu, lai vairs neliktu šķēršļus kādas bankas gada pārskata apstiprināšanai. Banku uzraudzību pēc likuma veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tomēr Rimšēvičam ir bijusi tieša ietekme uz tās darbību, jo kandidātu FKTK vadītāja amatam apstiprināšanai Saeimā izvirza tieši Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.