Viņš apliecināja, ka ziņas par rindām pie bankomātiem svētdienas vakarā ir guvušas ievērību arī ārvalstu ziņu aģentūrās un lielāko laikrakstu interneta portālos.
"Protams, ka tas izskatās nedaudz dīvaini tiem cilvēkiem, kas to atspoguļo, bet tai pašā laikā tiek atzīmēts, ka mūsu banku vēsture ir tāda, kāda tā ir, un cilvēki vairāk ir pakļāvušies emocijām, nevis racionāliem apsvērumiem," sacīja Rinkēvičs.
Ministrs arī apliecināja, ka citas valstis nav interesējušās par notikumiem ap Swedbank.
"Šobrīd oficiāli pieprasījumi Ārlietu ministrijā nav bijuši. Es neizslēdzu, ka ir kādi neoficiāli kontakti, kuros cita starpā tiek pajautāts, bet oficiālu pieprasījumu nav, un es nedomāju, ka tādi arī būs. Šobrīd situācija ir nomierinājusies, un tas vairāk aizies kā kuriozs mūsu finanšu vēsturē," sacīja ministrs.
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka investori un ārvalstu valdības vairāk paļaujas uz ziņojumiem no vēstniecībām un kredītreitingu aģentūru novērtējumiem, kas pēdējā laikā Latvijai ir stabili. "Tas ir zināms signāls, kas tiek ņemts vērā, bet es domāju, ka lielas ietekmes nebūs," atzina Rinkēvičs.
Viņš arī norādīja, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu izanalizēt aizdomas par to, ka baumu izplatīšana bija mērķtiecīgs uzbrukums Latvijas finanšu stabilitātei. Tāpat nepieciešams izanalizēt krīzes komunikāciju gan no valsts, gan no banku puses.
Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē izplatītas baumas, tostarp sociālajos tīklos, par Swedbank iespējamām finanšu problēmām, kas radīja ažiotāžu un rindas pie bankas bankomātiem. Drošības policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Swedbank.
Pēc aktīvu un arī noguldījumu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā. Šogad septembra beigās Swedbank noguldījumos kopumā bija piesaistījusi 1,578 miljardus latu.