RSU zinātnieki pētīs Latvijas iedzīvotāju priekšstatus par nāvi un pēcnāvi

"Latvijā nāve ir daudz biežāks notikums nekā piedzimšana – uz katriem diviem dzimušajiem ir trīs mirušie. Vai cilvēki cenšas nedomāt par nāvi vai, gluži otrādi, apzināti tai gatavojas, piemēram, iekrājot bēru naudu, atstājot testamentu un norādījumus par savu apbedīšanu? Viņi labāk gribētu mirt mājās, tuvinieku vidū vai slimnīcā, mediķu aprūpēti? Vai mēs ticam, ka nāve ir visa beigas, vai apceram, kā cilvēks turpinās pēc fiziskās nāves – savos bērnos, sava mūža nozīmīgākajos profesionālajos veikumos, palicēju atmiņās vai nonākot kādā citā realitātē, kā to skaidro reliģijas?" par jautājumiem, kas būs pētījuma fokusā, stāsta RSU Komunikācijas fakultātes vadošā pētniece un šī projekta vadītāja Agita Misāne.

Projektā darbosies pieredzējuši RSU pētnieki – asoc. prof. Ritma Rungule un asoc. prof. Ilva Skulte, docenti Ivars Neiders un Silva Seņkāne, lektors Normunds Kozlovs, kā arī RSU doktora studiju programmas Socioloģija doktorante Edīte Pauna, kura specializējusies sociālajā antropoloģijā, un zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē Diāna Kalniņa.

Pētījuma datu vākšanai tiks izmantotas dokumentu un literatūras studijas, aptauja un fokusētā etnogrāfija, kurai raksturīgi īsi un intensīvi datu vākšanas posmi, pētnieku grupām vai atsevišķiem pētniekiem koncentrējoties uz konkrētiem jautājumiem, kā arī ļoti detalizēta analīze. Projekta rezultāti tiks publicēti monogrāfijā (rakstu krājumā), kā arī atspoguļoti zinātniskajos rakstos, konferenču prezentācijās.

Projekts veicinās transdisciplināru nāves un miršanas pētniecību (tanatoloģiju) sociālajās zinātnēs Latvijā, sniedzot Latvijas datu analīzi un dodot iespēju veikt plašākus salīdzinošos starptautiskos pētījumus, kā arī veicinās pētījumos balstītu politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, par eitanāzijas iespējamo legalizāciju Latvijā, skaidro Gediņa.