Nepieciešama cieša sadarbība starp valsti, nevalstiskajām organizācijām, kā arī alkohola nozari. Nodzēries cilvēks nav ne veselības jomas, ne alkohola industrijas interesēs, uzsver Kaže.
Kaže stāsta, ka no visa alkohola patēriņa 21% ir nelegālais alkohols. "Tā ir nopietna mēroga problēma visā Eiropā," uzsver pētnieks.
Latvija Eiropas Savienības kontekstā ierindojas pa vidu gan nelegālā alkohola īpatsvarā, gan nelegālā alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Tomēr, salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijā šis patēriņš ir liels.
Tāpat saskaņā ar pētnieka rīcībā esošajiem datiem Latvijā pastāv liela tolerance pret nelegālo alkoholu. Uzzinot, ka alkoholiskais dzēriens ir nelegāls, 55% pētnieka aptaujāto cilvēku to bija izdzēruši, vairāk nekā 20% to izlēja, bet nekur par to neziņoja, bet tikai 1,5% centās sazināties ar zīmola ražotāju. Savukārt neviens no aptaujātajiem nemēģināja vērsties patērētāju tiesības aizsargājošās institūcijās.
"Sabiedrībai nepieciešams skaidrot alkohola radītās sekas, bet to pašlaik visvairāk dara tieši alkohola nozare. Tomēr nevar iztikt bez valsts un veselības nozares iesaistīšanās, jo, ja par to stāsta tikai alkohola nozare, tas rada ticamības problēmas," norāda Kaže.
Ierobežojumiem ir jānāk kopā ar spēcīgu kontroli, uzsver pētnieks. Latvijā varētu ieviest metodi, ka dokumenti alkohola iegādei ir jāuzrāda visiem, ne tikai cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam. Tad varētu izvairīties no pārdevēju aizbildinājumiem, ka "viņš izskatījās vecāks par 18 gadiem un viņam varēja pārdot".
Kaže arī norāda, ka dažreiz šķiet, ka valsts veiktie pasākumi alkohola patēriņa ierobežošanai tiek veikti vien darīšanas dēļ.