Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un šie grozījumi neveicinās mērķa sasniegšanu. "Izvietojot brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem, transportlīdzekļu vadītājiem zudīs motivācija ievērot atļauto braukšanas ātrumu, un viņu braukšanas paradumi nemainīsies. Tāpat tas pārvietojamos fotoradarus pielīdzinātu stacionārajiem, un zustu pārvietojamo fotoradaru jēga. Ja tiktu pieņemts šāds grozījums, tad tāpat arī varētu paredzēt ceļu satiksmes dalībnieku informēšanu par ceļu policijas patruļu vietām," norāda V.Dombrovskis.
Komisijas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība) vērsa uzmanību, ka pašreiz normatīvie akti jau paredz zīmes "Fotoradars" izvietošanu pirms stacionārajiem fotoradariem, taču Skandināvijas pieredze rāda, ka ceļu marķējumi un atļautā braukšanas ātruma atgādinājuma zīmes būtiski uzlabo transportlīdzekļu vadītāju braukšanas paradumus, un aicināja plašāk izmantot šīs metodes.
Savukārt Edvards Smiltēns (Vienotība) un Ingmārs Līdaka (ZZS) bija vienisprātis, ka normatīvajos aktos jāreglamentē arī fotoradaru izvietošanas kārtība, vēršot uzmanību uz to, ka pašreiz pārvietojamie fotoradari bieži tiek izvietoti vietās, kur ir zems ceļu satiksmes negadījumu risks un avārijas rodas tieši tādēļ, ka autobraucēji pirms fotoradara strauji bremzē.
Komisijas deputāti vienojās aicināt Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas regulētu foto radaru un foto radaru brīdinājuma ceļa zīmju un marķējumu izvietošanas kārtību.
Līdztekus komisijas sēdē deputāti trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot, ka pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas. Tas attieksies uz vieglajiem automobiļiem, piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem.