Biedrības Pilsonība. Izglītība. Kultūra pārstāvji otrdien parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai (ST), kurā apstrīd Valsts valodas likuma normas, kas noteic krievu valodai svešvalodas statusu.
Bbiedrības pārstāvis Vladimirs Sokolovs informēja, ka Valsts valodas likumā paredzētais svešvalodas statuss krievu valodai neatbilst Satversmei un Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnai.
Valsts valodas likuma 5.pants piešķir krievu valodai nevis mazākumtautību, bet svešvalodas statusu, savukārt likuma 10.pants aizliedz lietot krievu valodu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm tajās teritorijās, kur tradicionāli un lielā skaitā dzīvo krievu mazākumtautība.
Sokolovs uzskata, ka šāds regulējums neatbilst Satversmes 1.pantā un Neatkarības deklarācijas 3.punktā nostiprinātajai Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnai, kā arī aizskar Satversmes 104.pantā garantētās petīciju tiesības un 114.pantā garantētās tiesības uz mazākumtautību valodu saglabāšanu.
Savā sūdzībā pieteicēji atsaucas uz pirmskara Latvijas tiesisko regulējumu un īpaši uz 1932.gada noteikumiem par valsts valodu, kas paredzēja īpašu statusu krievu un vācu valodai, taču, atjaunojot Latvijas neatkarību, šis statuss tika zaudēts. Konstitucionālajā sūdzībā ir norādīts, ka Latvijas valstiskā nepārtrauktība attiecas ne tikai uz valsts valodu, bet arī uz mazākumtautībām un to statusa tiesisko regulējumu.
"Ja atjaunojot Latvijas Republiku tika atjaunotas tiesības uz pilsonību, uz nekustamo īpašumu, tad nav pamata šīs tiesības neatjaunot arī krievu valodai mazākumtautības valodas statusu", uzskata Sokolovs.
Viņš vairākas reizes uzsvēra, ka viņš atbalsta valsts valodas statusu latviešu valodai, taču uzskata, ka nav pamata likumdošanā noteikt svešvalodas statusu krievu valodai, jo šajā valodā runā liels daudzums Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju. Ja krievu valodai ir svešvalodas statuss, tad tīri psiholoģiski krieviem šeit ir jājūtas svešiem, lai gan viņi Latvijā dzīvo jau vairākās paaudzēs, skaidroja Sokolovs.
Uz jautājumu, kādu statusu krievu valodai Latvijā biedrība vēlētos, Sokolovs nevarēja atbildēt, jo uzskata, ka par to ir jālemj politiķiem. Viņš pieļauj, ka krievu valodai varētu būt vai nu mazākumtautības vai reģionālās valodas statuss, taču tam ir jābūt juridiski nostiprinātam, lai cilvēkiem par savu dzimto valodu būtu drošība.