To paredz sagatavotie grozījumi Finanšu sektora attīstības plānā 2014.-2016.gadam, ko otrdien, 19.janvārī, skatīs Ministru kabinets.
Plāns tiks papildināts ar ieceri veicināt kredītiestādēm alternatīvu finansējumu piesaistes veidu, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību patērētājiem un uzņēmējdarbībai.
Šajā saistībā plānots izstrādāt savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu un investīciju kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu. Abus likumprojektus plānots izstrādāt līdz šī gada beigām.
Finanšu sektora attīstības plāna grozījumu anotācijā teikts, ka Finanšu ministrija (FM) sākusi darbu pie jauna normatīvā regulējuma izstrādes, kas nosaka ietvaru kolektīvās finansēšanas platformu darbībai.
Skaidrojot, kāpēc nepieciešams regulēt kolektīvās finansēšanas platformas, FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece iepriekš norādījusi, ka patlaban, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras strauji attīstās un izvērš darbu arī Latvijā.
Kolektīvās finansēšanas platformas ir alternatīvs finanšu starpniecības mehānisms, kuras var iedalīt gan tādās, kas nes finansiālo atdevi, gan tādās, kas ir ar sociālu mērķi. Platformas ar finansiālo atdevi iedalās savstarpējos aizdevumos (peer-to-peer) un kapitāla finansēšanā jeb kolektīvā finansēšanā investīcijās dažādos kapitāla instrumentos (equity crowdfunding). Savukārt platformas ar sociāliem mērķiem ir tādas kā, piemēram, ziedojumu platformas.
Dravniece atzīmē, ka Latvijas tirgū sevi pieteikušas vairākas savstarpējo aizdevumu platformas, taču nevajadzētu izslēgt iespēju attīstīt arī kapitāla jeb investīciju finansēšanas platformu darbību, ko varētu veicināt, pārskatot prasības attiecībā uz vērtspapīru emisijām. Platformu darbība ir konkurētspējīgs alternatīvs finansējuma avots, kuram ir potenciāls veicināt mazo un vidējo komersantu un patērētāju kreditēšanu. Zemās administrēšanas izmaksas ļauj kolektīvās finansēšanas platformām darboties kā papildinošam kreditēšanas instrumentam, skaidro FM pārstāve.
Amatpersona vērš uzmanību, ka Latvijā platformu darbība tiek regulēta tikai tiktāl, cik tas attiecas uz patērētāju kreditēšanu. Tomēr līdzīgi kā auto, kuram ir izieta tehniskā apskate, var droši atrasties ceļu satiksmē, arī kolektīvās finansēšanas platformām būtu jāsaņem licence drošai darbībai finanšu sektorā, lai tās varētu ietvert regulētā finanšu tirgus dalībnieku lokā, to darbības uzraudzību uzticot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, uzskata Dravniece.
Kā ziņots, 2015.gada sākumā Latvijā darbu sāka savstarpējo aizdevumu platforma Mintos. Dažus mēnešus vēlāk darbu sāka arī Twino.lv, kas pašlaik darbojas kā aizdevumu tirgus platforma.
Finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam tika apstiprināts 2014.gada martā. Otrdien plānā paredzēts izskatīt arī citus šī plāna grozījumus.