Tomēr jau piecu ekspertu savstarpējā viedokļu dažādība liecina, ka panākt Krievijas un visu Rietumu valstu samierinājumu būs grūti, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena."Manuprāt, valstis šajā reģionā [Baltijas jūras - red.] sarunās ar Krieviju mēdz pārlieku bieži "ieņemt pozu"," konferencē sacīja Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Marcins Zaborovskis un norādīja uz nekonstruktīvu un kareivīgu attieksmi. Jāatgādina, ka pēdējos gados kopš Krievijas agresijas Ukrainā Baltijas valstu amatpersonas bieži izteikušās skarbi - visbiežāk Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. LĀI direktors Andris Sprūds Dienai gan norādīja, ka Zaborovska komentāru nevajadzētu uztvert kā kritiku, bet gan drīzāk atgādinājumu, ka "mūsu attiecības ar Krieviju nav tikai mūsu, bet arī mūsu partneru".Poļu eksperts Zaborovskis gan nenoliedza potenciālo apdraudējumu no Krievijas - viņš to salīdzināja ar plēsēju, kuru atturēt no uzbrukumiem var, demonstrējot, ka potenciālais upuris ir gana bīstams. Līdzīgās domās bija arī Viļņas Universitātes asociētā profesore Margarita Seselgite, kura gan uzsvēra, ka ar Krieviju var diskutēt, bet tad Baltijas valstīm vienlaikus jābūt pārliecinātām, ka tās ir pasargātas, jo lielās kaimiņvalsts militārās mācības un darbības pie robežas rada bažas.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19.maija, numurā!
Skaidri runāt par Krievijas draudiem, nepārspīlējot ar pozu
Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Eiropas Savienības (ES), NATO un Krievijas attiecības ir krietni pasliktinājušās, taču nedrīkst aizmirst, ka Krievija ir valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, šonedēļ, runājot par attiecībām ar lielo Austrumu kaimiņu, ne vienreiz vien tika uzsvērts Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā Krievija un Rietumi: vai ceļā uz kopīgu Eiro-Atlantisko drošību?.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.