Kā stāstīja direktore, Latvijas amatpersonām un politiķiem būtu jādomā tālredzīgi par valsts konkurētspējas palielināšanu, paredzot mācības skolās ne tikai latviešu un angļu valodā, bet arī krievu valodā. Šāda stratēģija uzlabotu skolēnu krievu valodas prasmes. Savukārt kombinācijā ar angļu valodas zināšanām tā būtu būtiska Latvijas priekšrocība starp pārējām Eiropas valstīm, it sevišķi ņemot vērā arvien maznozīmīgākas lomas atvēlēšanu krievu valodas apguvei skolās Igaunijā un Lietuvā.
"Ārvalstu investori vienmēr ir uzslavējuši mūsu iedzīvotāju labās krievu valodas zināšanas. Diemžēl realitātē jaunā paaudze krievu valodu pārvalda arvien sliktāk. Daļa jauniešu, kuri nav to apguvuši skolās, vispār to nemāk. Taču tieši tie jaunieši, kuri pārvalda gan krievu, gan angļu valodu, darba tirgū ir un būs konkurētspējīgāki un vairāk pieprasīti," prognozēja direktore.
Viņa atzīmē, ka Latvija ir "tilts" starp Rietumiem un Austrumiem, kas valstij nodrošina virkni vēl neizmantotu priekšrocību. "Tādēļ apzinoties, ka valsts izglītības sistēmā nepieciešamas fundamentālas reformas, svarīgi ir pieņemt nevis emocionālus lēmumus, bet gan tālredzīgi un stratēģiski paredzēt to, kas ekonomiski aktīviem cilvēkiem nodrošinātu lielāko pievienoto vērtību gan vietējā, gan starptautiskā biznesa vidē. Proti, tā vietā, lai diskutētu par atteikšanos no bilingvālās izglītības, svarīgāk būtu apzināties, ka, piemēram, tieši krievu valodas zināšanu dēļ ārvalstu uzņēmumi un investori ļoti augstu vērtē Latvijas iedzīvotājus," uzsvēra Beļinska.
Direktore uzskata, ka, runājot par izglītību un mācību valodām politizētā gaisotnē, bieži vien novārtā tiek atstātas kopējas svešvalodu zināšanas jauniešu vidū. Rezultātā nereti novērojama situācija, ka skolēnu vecāki, liedzot savām atvasēm apgūt krievu valodu, neapzināti apgrūtina viņu iespējas darba tirgū kotēties augstāk. Latvijai būtu jāorientējas uz multikulturālu, vairāk internacionālu izglītības modeli un pēc iespējas jānorobežojas no šī jautājuma politizēšanas, ieteica Beļinska.
Viņa uzskata, ka, neskatoties uz globalizācijas laikmetu, no ekonomiskā viedokļa raugoties svarīgi ir ne vien izprast un pārzināt pasaules tendences un populārākās valodas, bet arī pārzināt vietējā reģiona lokālās valodas, kāda Latvijas gadījumā ir arī krievu valoda. Lai arī angļu valoda ir pasaulē visizplatītākā sarunvaloda un biznesa valoda, neskaitot Āzijas valodu izplatību, šajā reģionā krievu valodai ir nozīmīga loma. Turklāt globalizācijas laikmetā tālmācības iespējas nodrošina iespēju mācīties jebkurā pasaules vietā vēlamajā valodā.
Kā ziņots, Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka Latvijai nevajadzētu saglabāt bilingvālo izglītības sistēmu un no tās vajadzētu pakāpeniski atteikties desmit vai nedaudz vairāk gadu laikā.
Zīle uzskata, ka, atsakoties no bilingvālās izglītības, Latvijai ir jāliek akcents uz Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi.
F...
Dr.xy
K-K