Skolas novērtētas, bet sijāt pēc eksāmenu rezultātiem tās vēl pāragri

Lai arī Draudzīgā aicinājuma fonda, Nordea bankas un uzņēmuma Airport apkopotais skolu reitings oficiāli tiks laists klajā tikai šo pēcpusdien, pēc aģentūras LETA ziņām, labākās skolas Latvijā atrodas Rīgā, Vidzemē un Latgalē. Draudzīgā aicinājuma skolu reitings šogad pirmo reizi veidots pēc jaunas metodes, skolu līmeni vērtējot pēc to audzēkņu rezultātiem centralizētajos eksāmenos. Pētījuma veicēji uzsver, ka šis skolu reitings tādējādi esot objektīvākais skolēnu izglītības līmeņa novērtēšanas instruments. Taču vispārīgus secinājumus par skolām izdarīt esot pāragri, jo skolām reitings piešķirts tikai par 2010./11.mācību gadu. Ģimnāziju grupā pērn eksāmenu rezultātu ziņā līderes izrādījušās galvaspilsētas skolas - Rīgas Valsts 1.ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija, vēsta LETA. Pilsētu vidusskolu grupā savukārt augšgalā ir Rīgas 64.vidusskola, Rīgas Centra humanitārā vidusskola un Rīgas 40.vidusskola. Arī specializēto skolu grupā topā ir Rīgas skolas – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola. Vidzemes skolas priekšgalā izvirzījušās savukārt pilsētu grupā – tur līderes ir Siguldas Valsts ģimnāzija un Madonas valsts ģimnāzija. Latgales skolas savukārt izrādījušās labākās "Lauku vidusskolu" un "Vakara (maiņu) skolu" grupā. No lauku vidusskolām vislabāk eksāmenos pagājušajā mācību gadā sekmējies Špoģu vidusskolai Daugavpils novadā, Aglonas internātvidusskolai, kā arī Ezernieku vidusskolai Dagdas novadā, bet "Vakara (maiņu) skolu" grupā par labāko atzīta Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola.  Pētījuma veicējs un Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs J.Endele līdz šim desmit gadus pasniedzis balvas tām skolām, kuru audzēkņi vislabāk startējuši dažādās olimpiādēs. Pētnieks atzīst, ka vispārīgas likumsakarības starp skolēnu sekmēm olimpiādēs un šo jauno skolu reitingu nevarot vilkt, jo, piemēram, specializētās mūzikas skolas vai arodvidusskolas olimpiādēs piedalās ļoti reti. Taču tās skolas, kas šogad izvirzītas reitinga balvai ģimnāziju un pilsētu vidusskolu grupā, līdz šim esot labi startējušas arī olimpiādēs, stāsta J.Endele. Masveidā skolēnu sekmes šogad vērtētas matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, kur visiem skolu audzēkņiem jāliek centralizētais eksāmens. Attiecībā uz pārējiem priekšmetiem pētījuma bāze esot trūcīgāka, jo "ja klasē ir 20 skolēni un viens skolēns noliek eksāmenu A līmenī, tad nevar teikt, ka šajā priekšmetā skolai ir visaugstākais līmenis," norāda pētnieks. Pētnieks atzīst, ka šobrīd reitings ļauj vecākiem ieraudzīt, kuras skolas ir spēcīgākās humanitārajos un kuras eksaktajos priekšmetos. "Tagad nevar dziļus un tālejošus secinājums izdarīt, kuras ir labas skolas un kuras ir sliktas," saka J.Endele. Viņš uzsver, ka šādiem secinājumiem vajag eksāmenu rezultātus pētīt vēl pāris gadus. Turklāt skolu vērtējums varētu arī mainīties, ņemot vērā paredzētās izmaiņas eksāmenu rezultātu vērtēšanā. "Jo šobrīd lietotie A, B, C, D un E līmeņi ir aplami," uzskata J.Endele. Proti, ja šogad skolēna rezultāti eksāmenā bija 91%, tad tas vērtēts kā A līmenis, bet ja 90% - tas jau bijis B līmenis. "Starpība ir tikai viens procents, bet kvalitātes vērtējums ir liels," uzsver pētījuma veicējs. "Nākotnē turpināsim projektu tālāk, lai būtu redzama izaugsme katrā priekšmetā," uzsver J.Endele. Viņš uzskata, ka skolu reitings nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu līdzekli Izglītības un zinātnes ministrijas rokās. Ministrija "varbūt varētu piešķirt atbalstu mazākām skolām", kuras nevar nodrošināt labāku izglītības līmeni un skolotājus līdzekļu trūkuma dēļ, uzskata J.Endele.