2012. gadā Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis radio ēterā paziņoja, ka ir nelojāls Latvijas valstij. "Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu. Tas atgrūž arī manus bērnus un rada tiem daudz problēmu," toreiz paudis Rafaļskis. Tomēr jautājums palika - cik ir tādu, kas atklāti to nesaka?
Tagad jau kādu laiku Izglītības likumā ir iestrādāts, ka pedagogu un direktoru pienākums ir būt lojāliem pret Latvijas valsti. Savukārt pirms mācību gada sākuma Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) solīja, ka šo normu izpildei pievērsīs īpašu uzmanību. Toreiz IKVD vadītāja Inita Juhņēviča Dienai stāstīja, ka tiks izvērtēts ne vien tas, ko konkrētais pedagogs runā mācību stundās, bet arī viņa brīvā laika aktivitātes. Taču tagad, kad mācību gads jau pāri pusei, dienestā norāda, ka speciālas pārbaudes nav veiktas. Nav bijis šāda rakstura sūdzību, tāpēc IKVD arī nav neko vērtējis. Tomēr tajā pašā laikā secinājumu, ka ietvertās likuma normas par pedagogu lojalitāti valstij būtībā neko nav mainījušas, izdarīt nebūtu korekti. Juhņēviča piebilst, ka jebkuru prasību aktualizācija ir vērsta uz kvalitatīvu un tiesisku skolotāju darbību. Tiklīdz būtu kādas aizdomas vai sūdzības, dienests reaģētu. Vispirms gan skolotāju atbilstība nosacījumiem ir izglītības iestādes vadītāja atbildība, tāpēc paskaidrojumi sākotnēji tiktu prasīti direktoram. Pēc tam jau sekotu rūpīgāka dienesta pārbaude. Turklāt līdz šim lojalitātes jautājums aktualizēts skolas darba pašvērtēšanā un akreditācijas procesā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) Dienai gan atzīmē, ka komisijā nemaz negaidīja, ka tiktu veiktas speciālas preventīvas pārbaudes - dienestā tam nav kapacitātes. Toreiz viens no iemesliem, iekļaujot šādu normu, bija Civildienesta likumā veiktās izmaiņas. Arī skolotāji veic valstisku funkciju, neesot civildienesta ierēdņi, tāpēc šāda ideja atbalstīta. Bet arī bez likuma normām ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēkam, kurš māca jauno paaudzi, ir jābūt Latvijai lojālam. Līdz ar to, ja ir pretēji signāli, situācija jākontrolē.
IKVD arī atzīmē, ka šie jautājumi detalizētāk varētu būt izklāstīti tikumības pamatnostādnēs, pie kā strādā Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tur gan dienas laikā neviens nevarēja sagatavot atbildi, cik tālu šis process pavirzījies, nepasakot arī, cik reižu kopā sanākusi darba grupa. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā Dienai uzsver, ka šobrīd šis jautājums ir VISC pārziņā un ministrija joprojām nav mainījusi savu nostāju, uzskatot, ka šī ir pilnīgi lieka un nelietderīga aktivitāte. Taču to, ka darbs ar tikumības jautājumiem rit uz priekšu, Dienai varēja apstiprināt Vucāns. Šādus secinājumus viņš izdarījis no redzētajiem e-pasta ziņojumiem. Esot radīts arī kaut kāds uzmetums noteikumiem, bet, priekšlaikus palaižot tautās, to nevajadzīgi nokritizētu. Iepriekš gan izskanējis, ka notikušas konsultācijas ar 15 ekspertiem un saņemti 19 priekšlikumi, piedāvājot programmā ierakstīt šādus tikumus: cieņa, solidaritāte, taisnīgums, krietnums, godīgums, brīvība, atbildība, centība, rūpes un līdzcietība.