Slēdz vienu no vecākajām skolām Latgalē

1840.gadā Ludzas apriņķa Domopoles pagasta Strūžānu muižas īpašnieks Benislavskis uzcēla skolu muižas kalpu bērniem, kuru toreiz vadīja viena no pirmajām izglītotajām Latgales sievietēm, Sofija Prentniece. No 1920.līdz 1944.gadam Strūžānu pamatskolas direktore bijusi mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta māmuļa, ar literārām dotībām apveltītā Anna Kārkliniece –Pujāte. Tagad skolas vēsture ir beigusies. Kaut arī Gaigalavas pagasta padome skolas ēku nolēmusi saglabāt kā pagasta aktivitāšu centru, klusā cerībā tam atstājot Strūžānu skolas nosaukumu, L.Latkovska, kas šeit nostrādājusi visu savu darba mūžu, 29 gadus, skumji atzīst, ka netic, ka te vēl kādreiz varētu skanēt skolas zvans.  

Pēdējā izlaidumā pagasta padome visiem skolas darbiniekiem uzdāvināja pa rožu krūmam, lai skolas piemiņa simboliski saglabātos viņu dārzos.

“Izlaidumā centāmies nebūt pārāk skumji, jo mūsu bērniem tie ir svētki, taču otrajā daļā, atvadu stundā, neviens neiztika bez asarām. Diemžēl, valsts politika ir tāda, ka lauki paliek tukši,” saka Leongina Latkovska.

Jaunajā mācību gadā Strūžānu pamatskolā mācītos trīsdesmit četri  audzēkņi, kā stāsta direktore, lielākā daļa no tiem tagad ar pagasta autobusu tiks vadāti uz 10 kilometrus attālo Gaigalavas pamatskolu, daži bērni mācīsies arī Nautrēnu vai Bērzpils vidusskolā. No divpadsmit skolotājiem un sešiem tehniskajiem darbiniekiem, pagaidām darbu izdevies atrast tikai trim, vēl divas darba vietas piedāvās jaunais aktivitāšu centrs. Pārējie ir neziņā par savu nākotni, jo darbu tepat uz vietas atrast ir ļoti grūti.

Rēzeknes rajona padomes un Gaigalavas pagasta padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atzīst, ka lēmums par Strūžānu skolas slēgšanu pašvaldībai bijis ļoti smags, jo, neraugoties uz mazo skolēnu skaitu, šī ir bijusi spēcīga skola ar savu vēsturi un tradīcijām, skolēni sasnieguši labus rezultātus pat valsts līmeņa mācību olimpiādēs, pie tam, skola ir bijis vienīgais kultūras centrs ciematā. Tomēr valstī ieviestais pedagoģiskā darba finansēšanas modelis Nauda seko skolēnam šādu lauku skolu pastāvēšanu neparedz. Līdzīgu lēmumu Rēzeknes rajonā nācies pieņemt Mākoņkalna un Silmalas pagasta pašvaldībai, kur pamatskolas tiek reorganizētas par pirmskolas mācību iestādēm, savukārt Nagļu pamatskolā paliek tikai sešu klašu komplekts. Ja valstī netiks mainīts finansēšanas princips, liktenīga situācija var būt arī pārējām Rēzeknes rajona 18 pamatskolām un deviņām vidusskolām.

“Es tagad nožēloju, ka uz Strūžānu pamatskolas pēdējo izlaidumu neuzaicināju kādu Saeimas deputātu vai izglītības ministri, bet viņiem parasti patīk būt klāt tikai priecīgos notikumos. Ministrija parasti uzsver, ka visu izlemj  pašvaldība, bet, ja tas būtu bijis mūsu spēkos, mēs nekad nebūtu pieņēmuši šādu lēmumu. Vai tiešām tie izdevumi, kas  nepieciešami šādu kvalitatīvu mazo skolu saglabāšanai, ir tik lieli, ka atsvērtu vērtības, kas šādā veidā tiek pazaudētas?” saka Monvīds Švarcs. Pagājušajā gadā pagasts ieguldījis 42 000 latu, lai renovētu skolas ēku, kur tagad tiks pārvietota bibliotēka, ģimenes ārstes privātprakse, telpas tiks izmantotas skolēnu ārpusklases nodarbībām.

Kā ziņo aģentūra LETA, pašvaldības ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņojušas astoņu skolu slēgšanu šīs vasaras laikā. Bez Strūžānu pamatskolas, ar 19.jūniju tiks slēgta Krāslavas rajona Piedrujas pamatskola, no 30.jūnija Annas un Veclaicenes pamatskolas Alūksnes rajonā. 1.jūlijs būs pēdējā darba diena Cēsu rajona Rozulas pamatskolā, Tukuma rajona Zentenes pamatskolā un Aizkraukles rajona Zalves pamatskolā, ar 20.jūliju darbu beigs Krāslavas Vakara vidusskola.

Kā pamatojums visu šo skolu slēgšanai minēts nepietiekamais skolēnu skaits.