Viņš norādīja, ka Zatlera reformu partija (ZRP) respektē šo cilvēku tiesības parakstīties par tautas nobalsošanas rīkošanu. Pēc ministra domām, daļai šo cilvēku nav bijusi iespēja objektīvi izvērtēt pieejamo informāciju. Koalīcijas partiju aicinājuma saturā par balsošanu pret krievu valodu kā otru valsts valodu nav pamata saskatīt novirzīšanos no ZRP priekšvēlēšanu solījuma nedalīt Latvijas tautu pareizajā un nepareizajā.
Ceturtdien tikšanās laikā ar prezidentu Sprūdžs pārrunāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānus, reģionālās attīstības jautājumus un iepazīstināja ar ministrijas prioritātēm - reģionālo reformu, nacionālo attīstības plānu un pašvaldību referendumiem. Bērziņš sarunas laikā izrādījis interesi par informācijas tehnoloģijām.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas ir aicinājušas iedzīvotājus referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu balsot pret.
"Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību," teikts Vienotības, ZRP un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņojumā.
Koalīcija nosoda "mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību".
Kā ziņots, no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.