Viņa norādīja, ka konvencijas ratificēšana ir likumdevēja izšķiršanās jautājums.
ST priekšsēdētāja Sanita Osipova norādīja, ka ST kompetencē ir izvērtēt starptautiskos līgumus arī pirms to ratificēšanas.
"ST šajā gadījumā dod atbildi: ja neatbilst Satversmei, tad tas nozīmē, ka šādu dokumentu parakstīt nevajadzētu. Ja tas atbilst Satversmei, tad tālāk politiskā procesā notiek izšķiršanās un virzīšanās uz priekšu," piebilda Osipova.
ST priekšsēdētāja uzsvēra divas lietas, ar ko šis spriedums nozīmīgs, ja skatās no ST judikatūras.
Pirmkārt, spriedumā ir vērtēts konstitucionālās identitātes jēdziens. Otrkārt, šis ir tikai otrais spriedums ST vēsturē par dzimumu līdztiesību un īpaši pasākumiem, kuri valstij ir jāveic sieviešu aizsardzībai.
"Liekas - kāpēc par to vēl ir jārunā? Latvijā sievietēm politiskā pilntiesība ir kopš valsts dibināšanas, civiltiesiskā pilntiesība ir 80 gadus. Un tomēr mūsdienu Latvijā ir aktuāla vardarbība pret sievieti, īpaši, ģimenē," norādīja Osipova.
ST, izskatot lietu, pieaicināja arī ekspertus, kuri atzīmēja, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē īpaši raksturo tās latentums, proti, sabiedrība par to neuzzina un upuri kauna vai nezināšanas dēļ nevēršas pie valsts institūcijām pēc palīdzības.
Tāpat eksperti atzīmējuši, ka Latvijā pastāv diezgan augsta tolerance pret vardarbību un tā saistīta ar nepietiekamu sabiedrības informētību par vardarbību ģimenē. Neskatoties uz vardarbības latentumu un upuru neziņošanu, Latvijā tāpat ir viens no augstākajiem vardarbības pret sievieti rādītājiem Eiropā.
ST priekšsēdētāja atgādināja, ka konvencija ir par vardarbības izskaušanu pret sievietēm, īpaši, vardarbības izskaušanu ģimenē. Viņa nobeigumā citēja Aspazijas runas fragmentu Satversmes sapulcē pirms 100 gadiem, proti: "Kad vīrietis pielūdz sievieti kā dievieti, tas tomēr nenozīmē, ka viņš to cienī kā cilvēku."
LETA jau ziņoja, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst valsts pamatlikumam, atzinusi ST, pārējā daļā ierosināto lietu izbeidzot.
ST secināja, ka konkrētajā gadījumā Ministru kabinetam bija tiesības pieņemt lēmumu par Stambulas konvencijas parakstīšanu. Līdz ar to Stambulas konvencija ir parakstīta atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" noteiktajām prasībām.
Tāpat tiesa secināja, ka Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim.
2016.gadā Latvija konvenciju parakstīja, taču Saeima to vēl nav ratificējusi.