LIZDA vadītāja, opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības bijusī Saeimas deputāte Inga Vanaga Latvijas Radio atgādināja, ka LIZDA ir divas pamatprasības - arodbiedrība prasa, lai pedagogu algu reformai rezervētie 9 miljoni eiro tiktu "izlietoti prātīgi", jo reformas īstenošanai vēl esot nepieciešami 15 miljoni eiro. LIZDA vēlas, lai šie 9 miljoni eiro tiktu novirzīti pirmsskolas izglītības pedagogiem un skolu atbalsta personālam, kā arī lai reformas rezultātā nevienam netiktu samazināta alga. Otra prasība ir lielāks finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei.
Vanaga apgalvoja, ka arodbiedrība vienmēr esot bijusi par reformām, bet "mēs sakām, ka tām ir jābūt pārdomātām un izskaidrotām, par labu sektorā strādājošajiem". IZM nespēj atzīt, ka piedāvāta nekvalitatīva reforma, tāpēc vainu par tās izgāšanu noveļ uz LIZDA, ministriju kritizēja Vanaga, piebilstot, ka reformu kritizējot ne tikai LIZDA, bet arī Latvijas pašvaldības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un citi.
LIZDA vadītāja piebilda, ka arodbiedrība tagad 7.decembrī gaidīs jaunus IZM piedāvājumus, bet 9.decembrī lems par tālāko rīcību. Streikotāju skaits pierāda, ka mēs neesam gatavi samierināties ar esošo situāciju, sacīja Vanaga.
Kritikai nepiekrita izglītības ministre Mārīte Seile. Viņa noraidīja, ka pedagogu algu reformas piedāvājums būtu nekvalitatīvs, jo tas esot vērsts uz attīstību un pedagogu vienlīdzības vairošanu. Vienlaikus jautājums esot krietni komplicētāks par vienkārši IZM un LIZDA attiecībām, jo tas ir arī pašvaldību jautājums, jo tieši tās organizē skolu tīklu. Viņa arī noliedza, ka pedagogi netiktu uzklausīti - reformas modelis gada gaitā esot būtiski mainījies, tieši uzklausot pušu viedokļus.
Seile piekrīt, ka naudas budžetā reformas īstenošanai ir par maz, bet "nevar nedarīt neko". Runājot par prasību palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, Seile skaidroja, ka IZM ir papildus prasījusi 6 miljonus eiro augstākajai izglītībai un 3,6 miljonus eiro zinātnei, taču valdība šo naudu nav atradusi, tāpēc viņa nevarot neko solīt, lai arī pastāv iespēja, ka Saeima piekoriģē budžetu vēlamajā virzienā.
Ministre cer uz konstruktīvu sadarbību turpmākās sarunās ar LIZDA. Seile gan atzina, ka tā ir ļoti nožēlojama situācija, ka streiki un piketi atkārtojas un neesam iemācījušies izveidot tādu sadarbības modeli starp valsti un sociālajiem partneriem, lai panāktu risinājumus, lai skolotāji ir apmierināti ar savu darbu.
"Neviena valdība nebūs tik bagāta un neviens ministrs tik spējīgs, lai apmierinātu visas prasības," sacīja Seile. Savukārt taujāta, vai ir iespējama viņas atkāpšanās, nespējot vienoties par reformām, Seile sacīja, ka "demisija nav pašmērķis". "Mans mērķis ir panākt uzlabojumus izglītības sistēmā. Ja neko neizdodas izdarīt, tad arī ministram nav lielas jēgas strādāt," sarunu noslēdza Seile.