Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Svarīgākās ir rīdzinieku intereses

Mārtiņš Staķis: jāizstrādā iedzīvotājiem pieņemama ilgtermiņa satiksmes attīstības stratēģija un mērķtiecīgi tā jāīsteno.

Satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā pēdējā gada laikā ir viens no visasāko strīdu objektiem. Tajos teju katram satiksmes dalībniekam ir atšķirīgs viedoklis par iecerētajām un jau veiktajām izmaiņām. Par pašvaldības plāniem šajā jomā saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi.

Kāda kopumā ir situācija Rīgā satiksmes jomā? Ko jaunajam pašvaldības sasaukumam ir izdevies uzlabot? Kuras pārmaiņas uzskatāt par visveiksmīgākajām un sevi attaisnojušām?

RD ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu Austrumu maģistrāles pabeigšanai un Eiropas Atveseļošanas fonda ietvaros sākt darbu pie dzelzceļa integrācijas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā. Šogad ir gandrīz jau pabeigti pēdējo gadu apjomīgākie asfalta ceļu seguma atjaunošanas darbi. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā satiksmes infrastruktūrā ir ieguldīts daudz par maz, ar šiem darbiem vien nepietiks, ir jāturpina strādāt pie uzturēšanas un investīciju budžeta palielināšanas.

Radīti arī jauni veloceļi un pagaidu velojoslas – kopumā 23 kilometri, ieskaitot topošo veloceļu Centrs–Ziepniekkalns, ko paredzēts pabeigt šogad. Bet kopumā – un par to daudzi ir izbrīnīti – Rīgas dome joprojām nesalīdzināmi vairāk resursu iegulda autosatiksmes attīstībā – ja visus projektus saskaita kopā, velo vajadzībām šogad tērēti apmēram četri miljoni eiro, bet "auto projektus" realizējam gandrīz 100 miljonu eiro apmērā. Mēs vienkārši pirmo reizi velosipēdistiem esam devuši vismaz kaut ko, nevis pilnīgi neko. Ja par stabiņiem – nesen biju Ņujorkā, un plastmasas stabiņi ir redzami arī Manhetenas avēnijās, šādu risinājumu izmanto visā pasaulē. Tas ir satiksmes mierināšanas veids, kas neizmaksā dārgi, bet dod efektu. Rīgā to sāka ieviest jau 2014. gadā, un visvairāk stabiņu izlika pagājušajā gadā, kad es vēl strādāju Saeimā. Tērbatas ielā tie bija uz vasaras ielu projekta laiku, lai varētu uz ielas izlikt zaļumus un velonovietnes.

Kuras satiksmes organizācijas izmaiņas varat atzīt kā neveiksmīgas un nepārdomātas?

Manuprāt, joprojām nav sakārtots darbs ar iedzīvotāju iesniegumu uzskaitīšanu un šo datu izmantošanu plānošanā. Tāpat arī ir nepietiekama sabiedrības iesaiste projektu apspriešanā. Projekti tiek veidoti sabiedrības, nevis ierēdņu vajadzībām. Būtu jāieklausās sabiedrības viedoklī, kādi uzlabojumi ir nepieciešami, un jācenšas to realizēt.

Ir projekti – tādu nav daudz –, kuru reālie mīnusi diemžēl atklājas tikai pēc ieviešanas. Var būt tā – sanāk visi kopā, arī CSDD, neatliekamā medicīniskā palīdzība, citi dienesti, vienojas par risinājumu. Tomēr praksē viss nestrādā tā, kā bija paredzēts. Un tad ir jāveic izmaiņas. Mums ir jādara viss iespējamais, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, tāpēc šeit svarīgākais tiešām ir dati, dati un vēlreiz dati – to vākšana, izmantošana, monitorēšana. 

Pārmaiņas nebūs vieglas, kritika kādreiz ir pamatota, bet bieži arī ne. Jāņem vērā, ka liela daļa kritizētāju nemaz nedzīvo Rīgā, bet izmanto to tranzītam – zaļās zonas un mierīga satiksme viņiem ir Pierīgā, kāpēc viņiem to visu vajadzētu Rīgā, kas tiek uztverta tikai kā darbavieta, kurā vajag ātrāk nokļūt un ātrāk tikt prom? Savukārt Rīgas iedzīvotājiem ir citas intereses. Vietējo iedzīvotāju reakcija uz šādām izmaiņām ir pārsvarā pozitīva. Man svarīgākās ir rīdzinieku intereses. Pašvaldība tomēr primāri tiek uzturēta par viņu nodokļiem. Mūsu uzdevums ir pieturēties pie tā, ka gājējs, velobraucējs un sabiedriskais transports pilsētā ir prioritāte.

Šogad nenoliedzami ir pamanāma salīdzinoši liela aktivitāte satiksmes infrastruktūras remontdarbos un jaunu objektu būvniecībā. Kā vērtējat šogad paveiktos remontus un arī tos projektus, kas patlaban vēl ir realizācijas procesā?

Šajā sezonā notika un vēl turpinās brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību uz tiltiem un pārvadiem, vairākos desmitos ielu posmu notiek ietvju remonti, kā arī 18 grantēto ielu virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju.

2021. gadā ekspluatācijā paredzēts nodot Salu tilta otrās kārtas otro etapu, izveidotas autonovietnes Rīgas apkaimēs – Kurzemes prospektā, A. Keldiša ielā, Rostokas ielā, regulējama gājēju pāreja Mūkusalas ielā pie Mūkusalas apļa. Plānots pabeigt arī Augusta Deglava pārvada remontu, turpinās pārvada Rīga–Skulte būvniecība, Austrumu maģistrāles izveide un citi projekti.

Iesāktie remonti un projekti ir tikai neliela daļa no tā, kas reāli nepieciešams, lai šo jomu Rīgā sakārtotu. Aizvien stingrākas kļūst vides prasības, arī attiecībā uz transporta radītajām emisijām, līdz ar to būtu kritiski jāizvērtē, kādi projekti ir realizējami turpmāk un kas ir prioritāte.

Un gājēji, sabiedriskais transports, velo un citi mikromobilitātes līdzekļi ir prioritāte. Parīze dažu gadu laikā no autocentriskas pilsētas kļuvusi par zaļu oāzi – pārmaiņas ir iespējamas, ja ir vēlme. Visas partijas, kas pašlaik ir pārmaiņu koalīcijā, tieši šādas pārmaiņas solīja iedzīvotājiem savās programmās – varat palasīt, tur tas viss ir. Ir gan deputāti, kuri sāk baidīties no lēmumiem, redzot pirmo neapmierinātību. Es no lēmumiem nebaidos.

Satiksmes infrastruktūras uzturēšana, attīstīšana un modernizācija ir finanšu ietilpīga. Kā prognozējat – cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai sakārtotu un uzlabotu vismaz pusi no visas galvaspilsētas infrastruktūras?

Būšu godīgs un teikšu, ka ar vienu termiņu nepietiks. Svarīgi parādīt, ka pilsēta spēj izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju šajā jomā, kas būtu atbilstoša jaunajām iedzīvotāju gaidām, un mērķtiecīgi to realizēt. Arī finanšu situācija apgrūtina iespējas būtiski kāpināt infrastruktūrai paredzēto investīciju un uzturēšanas sadaļu – valdības 2022. gada budžeta plāni diemžēl atkal daļēji tiks realizēti uz pašvaldību rēķina. Pilsētas budžetā neapšaubāmi būs jāmeklē līdzekļi satiksmes infrastruktūras jomai. Bet pirms tam ir nepieciešama skaidra ilgtermiņa vīzija šajā jomā, ko es arī sagaidu no sava kolēģa, kas atbild par šo jomu.

Pašvaldība ir definējusi, ka satiksmes jomā galvenās prioritātes ir gājējs, velosipēdists, sabiedriskais transports, vieglais un kravas transports. Tomēr brīžiem ir sajūta, ka galvenā prioritāte Rīgā ir velosipēdists, nevis vismazāk aizsargātais satiksmes dalībnieks – gājējs. Vai un kā Rīgas pašvaldība plāno sakārtot un reglamentēt arī velosipēdu satiksmi galvaspilsētā, tostarp īpašu uzmanību pievēršot jaunajām tendencēm – izmantot elektroskrejriteņus, elektrovelosipēdus un tamlīdzīgus pārvietošanās līdzekļus, ar kuriem patlaban ļoti haotiski un brīžiem bezatbildīgi tiek braukts arī pa ietvēm, un tādējādi braucēji apdraud gan paši sevi, gan gājējus?

Šo mītu, ka vienīgā prioritāte ir velo, es jau mēģināju kliedēt – fakti liecina, ka velojoslās un veloceļos šogad ieguldīti četri miljoni eiro, savukārt citos projektos – virs 100 miljoniem eiro. Bet, protams, arī par velo ir jādomā – līdz šim mikromobilitāte bija atstāta pilnīgi novārtā. Es uzskatu – arī velosipēdisti ir pilntiesīgi satiksmes dalībnieki un arī viņi ir pelnījuši savu infrastruktūru, tāpat kā visi citi. Skrejriteņu un velo braucēju pārvietošanos pa ietvi būtiski samazinātu tiem atbilstošas infrastruktūras izveide, kas Rīgā kavējas. Pie tā ir jāstrādā. Protams, meklējam arī sadarbības iespējas ar dažādu mikromobilitātes rīku operatoriem. Pirmās izmaiņas jau ir, esam vienojušies, ka skrejriteņu ātrums parkos samazinās automātiski no 25 līdz 15 kilometriem stundā. Pašreiz pilsētai praktiski nav nekādu datu par to skaitu, izmantošanu un visu pārējo. Tas apgrūtina sadarbību un arī infrastruktūras plānošanu no pilsētas puses. Pašreiz esam sākuši datu apmaiņas sistēmas testēšanu starp pilsētu un vienu no lielākajiem skrejriteņu operatoriem. Ja tā būs sekmīga, varēsim runāt tālāk par regulējuma izstrādi un skaidru spēles noteikumu ieviešanu.

Kā vērtējat situāciju ar Rīgas tiltiem un satiksmes pārvadiem? Daļa no tiem šobrīd tiek remontēta, vai remontus plānots sākt tuvākajos gados. Kā jums šķiet – tā kā Rīga ir valsts galvaspilsēta, vai, piemēram, nebūtu pamatoti, ka maģistrālo ielu un tiltu pār Daugavu remonta izmaksu segšanā piedalītos arī valsts Satiksmes ministrijas personā?

Pirmkārt Rīgā visi tilti ir droši, bet skaidrs, ka daudziem no tiem nepieciešams būtisks remonts. Valsts jau sniedz atbalstu pilsētai mērķdotācijas veidā, kas arī tiek daļēji izmantota tiltu uzturēšanā. Skaidrs, ka mēs gribētu vairāk, bet valsts budžets arī nav bez ierobežojumiem. Ņemot vērā lielo pilsētas viesu skaitu, kuri šeit ierodas darba gaitās ar auto, bet to nodokļu ienākumi nonāk Pierīgas pašvaldībās, iespējams, jārunā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, ņemot vērā arī darbavietu. Esam sarunu procesā ar valdību par daudzmiljonu aizņēmumu lielo tiltu savešanai kārtībā. Ja sarunas būs veiksmīgas, tā būs ļoti laba ziņa visiem rīdziniekiem un viesiem, kuri ikdienā tiltus izmanto.

Kādus uzlabojumus esat iecerējis iniciēt Rīgas sabiedriskā transporta attīstības un pilnveidošanas jomā? Kādi jauni apkaimju savienojumu maršruti varētu tikt veidoti?

Rīgā beidzot plānojam ieviest modernu norēķinu sistēmu, kas nomainīs bēdīgi slaveno e-talona risinājumu. Tas ļaus padarīt daudz ērtāku integrāciju ar Pasažieru vilcienu, reģionālajiem sabiedriskā autobusa maršrutiem un arī dažādiem mikromobilitātes rīkiem. Tomēr tā ir tikai viena daļa, kas neskar fizisko tīklu. Eiropas Atjaunošanas fonda ietvaros esam sākuši darbu pie reālas Pasažieru vilciena un Rīgas satiksmes tīklu apvienošanas, veidojot mobilitātes punktus, kuros šie abi pārvietošanās veidi apvienosies, lai nodrošinātu maksimāli ērtu pakalpojumu visiem pasažieriem. Tiks pagarināta tramvaja līnija līdz Šķirotavai, izveidota jauna ātrgaitas nodalīta sabiedriskā transporta (metrobusa) līnija līdz lielveikalam IKEA. Arī Bolderājas virzienā būs jauns vilciens, kas ļaus ievērojami samazināt laiku ceļā līdz centram. Bet ar to nepietiks, jo Eiropas Atjaunošanas fonda finansējums nosedz tikai daļu nepieciešamā finansējuma tiem pašiem mobilitātes punktiem, pilsētai būs jāatrod iespēja to pabeigt vai nu par saviem līdzekļiem, vai jāmeklē vēl ārējā finansējuma avoti. Tāpat būtu jāpārskata Rīgas satiksmes maršrutu tīkls, kas nav būtiski mainījies pēdējos 50 gadus, lai gan pilsēta ir pavisam citāda, nekā tā bija agrāk.

Kādu saredzat Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbību kopīgas sabiedriskā transporta sistēmas veidošanā un uzturēšanā?

Būtiskākais, par ko būtu jāvienojas Rīgai un Pierīgai, ir Park & Ride sistēmas izveide un arī kopīgi veloinfrastruktūras projekti. Svarīgi ir nodrošināt alternatīvas iedzīvotājiem – to nevar izdarīt viena pati Rīga, ja Pierīgas novados arī par to netiek domāts. 

Top komentāri

Kāpēc jāmelo?
K
Rīgā nav radīts neviens jauns veloceļš. Ir tikai aizkrāsota daļa no brauktuvēm, tādā veidā radot ne tikai individuālā, bet arī sabiedriskā transporta nežēlīgu sabremzēšanos. Tātad ir divas iespējas: vai nu viņš nesaprot, vai melo.
Vajag mierināt sabiedrisko
V
Ļoti labs paņēmiens Covid izplatībai ir sabiedriskā transporta "mierināšana", veidojot tukšas velojoslas uz braucamās daļas samazināšanas rēķina, kā tas ir izdarīts Čaka ielā virzienā uz centru un Duntes ielā abos virzienos. Tā var panākt, ka sabiedriskā transporta lietotāji tajā mazvēdinātajā šaurībā pavada ceļā krietni vairāk laika un Covidam ievērojami pieaug izrdedzes
Čaka ielas tolejbuss
Č
Par to, ka daudziem tūkstošiem rīdzinieku brauciens no Purvciema uz centru, kā arī uz pa Duntes ielu Sarkandaugavu un atpakaļ sabiedriskā transporta šaurībā, kur 15 kvadrātmetros ir nevis viens, bet vismaz 15 braucēju, tagad ir daudzkārt ilgāks, tā dodot dāsnu augsni Covid19 izplatībai, Staķi, Ķirsi, Pulku, Andersoni un citus viņu līdzskrējējus kādreiz tiesās!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols(11)

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā Rolanda Pētersona saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti(1)

Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ugunsdzēsības ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas