Valda Namiņa no Ilūkstes novada Šēderes pagasta kultūras nama Lašu kora, Arnita un Ingars Sproģi no Dobeles novada vidējās paaudzes deju kolektīva Bikstenieki un Patrīcija Zemniece ar Rūdolfu Surgovtu no Daugavpils Latviešu kultūras centra deju ansambļa Laismeņa tāpat kā citi uz Rīgu dosies jau šajā nedēļas nogalē, lai svētdien sapucējušies dotos svētku dalībnieku gājienā. Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz gājiens ieplānots jau svētku nedēļas sākumā. Ar visiem pieciem svētku dalībniekiem Diena tiksies visas nedēļas garumā, lai caur viņu emocijām un pieredzi stāstītu par svētku noskaņu.
Izjust latvietību
Valda ir bioloģijas skolotāja Ilūkstes novadā, un koris viņai ir sirdij tuvs jau kopš bērnības. "Dzīvi bez dziedāšanas nemaz iedomāties nevaru," Dienai saka koriste, gatavojoties svētku nedēļai. Īpaši viņai patīk daudzbalsība, kas ir izteikta jauktajos koros. Pēc viņas domām, lauku koris sevī ietver mikrosabiedrību – cilvēki ir tik ļoti dažādi, bet visus vieno emocijas dziedot. "Šādi tu izjūti latvietību," saka Valda.
Valdas pirmie Dziesmu un deju svētki bija jau 1985. gadā, kad vēl pati mācījās vidusskolas 10. klasē. Viņa atceras, ka toreiz dziedātas arī citu tautu dziesmas, piemēram, gruzīnu un ukraiņu, turklāt to tautu valodās. Atmiņā palicis arī brīdis, kad koris pēc svētku repertuāra izskanēšanas izsauca Haraldu Medni, kurš nemaz nebija virsdiriģentu sarakstā, diriģēt Jāzepa Vītola un Ausekļa Gaismas pili. Šī dziesma nemaz svētku repertuārā nebija, tāpēc Valdu īpaši pārsteidzis fakts, ka citi apkārt esošie koristi zinājuši gan notis, gan vārdus. Tas bijis ļoti emocionāls brīdis. Viss gan atkarīgs no emocijām konkrētajā brīdī, tāpēc tagad viņa nevar pateikt, kuru dziesmu visvairāk vēlas dziedāt lielajā estrādē.
Valda piedalījusies arī iepriekšējos trijos Dziesmu un deju svētkos, bet šogad viņa sagaida īpašu pārdzīvojumu, jo sajūtas Latvijas simtgades noskaņās ir spēcīgākas. Viņa iekšēji gaida pārsteigumu.
Godīgi nopelnīti svētki
Arnitai un Ingaram šie būs pirmie Dziesmu un deju svētki un pirmie iespaidi par svētkiem no iekšienes. Abi ir no Dobeles novada Bikstu pagasta. Sieva darbojas skaistumkopšanas jomā, un vīrs strādā saimniecībā ar tehniku. Viņu dejošanas stāsts sācies vien pirms pieciem gadiem, kad šajā nodarbē iesaistījuši draugi. Abi aicināti gan deju kolektīvam pievienoties gadu pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, bet, kautrīgi latvieši būdami, Arnita un Ingars nodomājuši, ka tas nebūtu godīgi – pievienoties pēdējā brīdī, ja citi gatavojušies vairākus gadus. Abi sarunājuši, ka sāks dejot pēc svētkiem. Tagad godīgi nodejoti pieci gadi un ar satraukumu tiek gaidīti svētki. Šis laiks arī bijis pietiekams, lai tagad vairs citādu dzīvi nevarētu iedomāties.
Šis deju kolektīvam Bikstenieki ir arī īpašs svētku gads, jo dejotāji tikuši pie saviem Bikstu pagasta tautastērpiem, kas ir rekonstruēti no maza brunču gabaliņa, kurš ticis uziets muzejā. Arnita ar lepnumu piebilst, cik tas ir unikāli, ka tik mazam pagastam ir savi brunči. Šogad arī pats kolektīvs svinējis 20 gadu jubileju. Abi gan pamanījuši, ka kopumā šogad cilvēki vairāk gatavojas svētkiem saistībā ar Latvijas simtgadi. "Cilvēkos ir pamodies latviskais. Viņi vēlas sevi sajust Latvijā," Dienai saka Arnita.
Dejot nozīmē lidot
Šie būs pirmie Dziesmu un deju svētki arī Patrīcijai. Viņa šobrīd vēl mācās, un ar tautiskajām dejām nopietni aizrāvusies jau trīs gadus. Iepriekš meitene nodarbojusies ar daiļslidošanu un modernajām dejām, bet pēc nopietnas traumas par slidošanu bija jāaizmirst. Tad, mammas iedvesmota, pievērsusies tautas dejām.
"Dejot nozīmē lidot, būt citā pasaulē, būt man pašai un nedomāt ne par ko citu. Dejošana mani aizrāva, jo dejojot es varēju atbrīvoties no visa pārējā," Dienai saka Patrīcija.
Dejojot meitene satikusi arī savu otru pusīti Rūdolfu, ar kuru kopā tagad gatavojas svētkiem. Viņš kolektīvam pievienojies tikai šajā sezonā, bet dejo jau no agras bērnības. Par Dziesmu un deju svētkiem abi dzirdējuši daudz, bet nu jāpiedzīvo pašiem. Uztraukums gan ir liels. Patrīcija šo procesu salīdzina ar sacensībām – tiecies, centies un beigās ir olimpiāde un gandarījuma sajūta. Par dalībnieku pieredzēto svētku nedēļā varēsiet lasīt 6. jūlijā.