Kā norādīja tiesā, trešdien tika apmierināts prasītāja pārstāves lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments gada sākumā atcēla spriedumu, ar kuru par labu prasītājai iepriekš no RAKUS tika piedzīta 5000 latu (7114 eiro) morālā kaitējuma kompensācija par savulaik slimnīcā Linezers veiktu operāciju. Šīs operācijas laikā prasītājai vēdera dobumā atstāts ķirurģisks instruments.
AT toreiz atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izdarījusi lietā iesniegto pierādījumu un faktisko apstākļu saturam atbilstošus secinājumus par cēlonisko sakaru starp prasītājai nodarīto kaitējumu un atbildētājas darbinieku prettiesisko rīcību, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
Apelācijas instances tiesa secināja, ka atbildētāja ir atbildīga tikai par tām ciešanām un sāpēm, kad prasītāja atradās atbildētājas mediķu uzraudzībā, proti, par sešām pēcoperācijas dienām, jo līdz 2008.gada 1.augustam viņai nekas nebija zināms par 2004.gadā veiktās operācijas laikā viņas vēdera dobumā atstāto medicīnisko instrumentu, tādēļ viņa savas izjūtas nevar saistīt ar šo faktu. AT Civillietu departaments šādu secinājumu atzina par kļūdainu, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim, ka prasītājas ilgstoši izjustās fiziskās un emocionālā ciešanas nav saistāmas ar viņas zināšanu vai nezināšanu par cēloni, kas tieši izraisīja negatīvu ietekmi uz veselību ilgā laika posmā.
Apstāklis, ka tikai pēc četriem gadiem tika atklāts cēlonis, Civillietu departamenta ieskatā nedod pamatu secinājumam par cēloniskā sakara neesamību starp atbildētājas ārstniecības personu prettiesisko rīcību, atstājot pacientes vēdera dobumā medicīnisko instrumentu, un prasītājas izjustajām fiziskajām sāpēm, kā arī emocionālajiem pārdzīvojumiem par veselības pasliktināšanos, nevis uzlabošanos pēc pārciestās operācijas.
Kā izriet no Veselības inspekcijas atzinuma, pēcoperācijas laikā no 2004.gada jūlija līdz 2008.gada jūnijam prasītāja regulāri sūdzējās ģimenes ārstei par sāpēm vēdera lejasdaļā. Konkrētajā gadījumā faktam, ka citas ārstniecības personas ilgstoši nespēja konstatēt patieso sāpju iemeslu, pretēji apelācijas instances tiesas atzinumam, nav būtiskas nozīmes strīda pareizā izšķiršanā, jo šis apstāklis neizraisīja sekas, kas jau bija iestājušās atbildētājas ārstniecības personu prettiesiskās rīcības rezultātā.
AT spriedumā arī norādījusi, ka, izskatot lietu no jauna un lemjot jautājumu par piedzenamās kompensācijas apmēru, apelācijas instances tiesai ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā, vērtējot visus būtiskos apstākļus taisnīga atlīdzinājuma noteikšanā to kopumā, tostarp tiesu praksi morālā kaitējuma atlīdzības lietās, uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu.
Prasītājai operācija slimnīcā Linezers tika veikta 2004.gadā, un pēc tās viņa ilgstoši sajuta sāpes operācijas veikšanas apvidū. Viņa konsultējās ar vairākiem speciālistiem, tomēr neviens no tiem neveica atbilstošus izmeklējumus, lai noteiktu īsto sāpju iemeslu.
2008.gada augustā Ogres rajona slimnīcā prasītājai veikti rentgena izmeklējumi un vēdera dobumā atrasts liels svešķermenis. Prasītājas ieskatā ārstējošo speciālistu rīcība, pēc operācijas atstājot vēdera dobumā ķirurģisku instrumentu, radīja viņai psiholoģiskus pārdzīvojumus un bailes par savu veselību un pat dzīvību.
Ar Veselības inspekcijas lēmumu atzīta slimnīcas Linezers ārstu atbildība, bet, tā kā lietā bija iestājies noilgums, kā vienīgo savu interešu aizstāvības veidu inspekcija norādījusi kaitējuma atlīdzības pieprasīšanu civiltiesiskā ceļā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piedzina no RAKUS par labu prasītājai morālā kaitējuma atlīdzinājumu 23 000 latu (32 726 eiro).