Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) šodien sēdē norādīja, ka iecere par šādu soli izkristalizējās pēc tikšanās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Politiķis arī norādīja uz sabiedrisko organizāciju iebildumiem pret pašlaik skatīšanā esošā likumprojekta aspektiem, kas mudinājuši virzīties uz šādu risinājumu.
Komisijai šajā jautājumā vēl jāpieņem oficiāls lēmums. Tāpat plānots veidot darba grupu alternatīvā likumprojekta sagatavošanai.
Dolgopolovs aģentūrai LETA skaidroja, ka alternatīva likumprojekta sagatavošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu trauksmes cēlēju aizsardzību, kas pašlaik Saeimā skatāmajā likumprojektā nav pietiekami noregulēta.
Kā ziņots, komisijas priekšsēdētājs iepriekš starptautiskā konferencē uzsvēra, ka nepieciešams rast tādu mehānismu, kas palīdzētu stimulēt cilvēkus iesaistīties trauksmes celšanā, kā arī motivētu tos, kuri ir ieinteresēti šim darbam.
Pēc Dolgopolova domām, pašreizējā Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektā visvairāk runa ir, nevis par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet gan par to, kā izveidot pašu trauksmes celšanas mehānismu, pārāk maz uzmanības veltot galvenajam jautājumam - trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs aicināja arī pievērst uzmanību un domāt par inovācijām - iespēju valstij sniegt finansiālu atbalstu trauksmes cēlēju juridiskās palīdzības nodrošināšanai, atbrīvot no valsts nodevas iespējamās tiesvedības gadījumā, kā arī tiesības koordinēt visus ar trauksmes celšanu saistītos jautājumus dot tiesībsargam.
Jau vēstīts, ka Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijās.
Kas