Jaunatnes sports
Sports nav iedomājams bez jaunatnes sporta un augstiem rezultātiem. Lai tos sasniegtu, jānodrošina atbalsts sportistu un izlašu sagatavošanai dalībai augsta līmeņa sacensībās. Tāpat jāpalielina sporta federāciju loma, kā arī jāpaaugstina programmu kvalitāte un efektivitāte, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs. Viens no veidiem, kā to panākt, – palielināt ārpusstundu sporta nodarbības 1.–12. klašu skolēniem (interešu izglītība). Arī augstskolās būtu ieviešamas sporta nodarbības dienas nodaļas 1. un 2. kursa studentiem ar vai bez kredītpunktu piešķiršanas vai ar novērtējumu (ieskaitīts/neieskaitīts), jo citviet ārvalstīs tā ir būtiska studiju sastāvdaļa. Jāmotivē arī darba devēji, lai viņi atbalstītu darbinieku fiziskās aktivitātes, jo tas atsaucas uz viņu daba ražīgumu un veselību.
Akcents liekams arī uz nacionālas nozīmes tautas sporta pasākumiem un drošību uz ūdens, kas nozīmē ne tikai peldētprasmi, bet veselu pasākumu kompleksu.
Finansējuma sadale
Sporta politikas pamatnostādnēs kā viens no rīcības virzieniem ir noteikta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide. Pirmām kārtām tas nozīmē jauna sporta likuma izveidi, jo pašreizējais veidots laikā, kad Latvija nebija ES dalībvalsts, skaidroja Severs. IZM arī plāno būtiski samazināt nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprināt sporta federāciju lomu šo funkciju pildīšanā. Šobrīd naudas dalīšana notiek ļoti sazaroti, kas rada riskus tās apgūšanā. Lai uzlabotu sistēmu, jāpilnveido kritēriji publiskā finansējuma sadalei un jānosaka prioritārie sporta veidi, izveidojot to atbalstīšanas mehānismu. "Tas nenozīmē, ka finansējumu iegūs saujiņa sporta veidu, taču tas tiks piešķirts, ņemot vērā gan rezultātus, gan dalībnieku skaitu," sacīja IZM Sporta departamenta direktors.
Sporta politikas dokumentā iezīmēti arī rezultativitātes rādītāji. Vispārējos valdības izdevumus sportam (% no kopējiem izdevumiem) plānots audzēt no 0,8% 2020. gadā līdz 1,1% 2027. gadā. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars: no 1,1% līdz 1,4%. Iedzīvotāju skaits, kas reizi vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm: no 28% līdz 35%. Latvijas sportistu skaits, kas piedalās vasaras/ziemas (katrā atsevišķi) olimpiskajās spēlēs: no 34 (2026) līdz 50. Paraolimpiešu skaits, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs: no 11 līdz 20, ziemas: no nulles līdz vienam.
Tikai 5 miljoni eiro
Uz klātesošo jautājumu, kādu atbalstu nozare saņēmusi no Covid-19 seku mazināšanai paredzētā finansējuma, E. Severs atbildēja, ka pērn tie kopumā bija 5 miljoni eiro. No šīs summas 2 miljoni eiro piešķirti Latvijas Olimpiskajai komitejai, no tiem – 1,4 miljoni eiro olimpiskā sporta izcilības, 600 000 eiro – tehniskā atbalsta programmai. Vēl no šā finansējuma 2 miljonus eiro saņēma Sporta federāciju padome – pamatdarbības nodrošināšanai un "neolimpiskajai izcilībai", kā arī tautas un jaunatnes sporta pasākumu organizēšanai. Šobrīd gan viss ir iestrēdzis, jo ierobežojumi liedz tos rīkot. Vēl 384 000 eiro novirzīti IZM kapitālsabiedrībām, bet 300 000 eiro – paraolimpiskās sporta kustības attīstībai.
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis akcentēja, ka "mīnuss ir tas, ka labajiem nodomiem un plāniem nav pretī ieplānota nauda". To pierāda arī vidēja termiņa budžeta prognozes: tam ir tendence samazināties. Severs norādīja, ka apzinoties šo mīnusu, tāpēc katrā no sadaļām izceltas viena vai divas prioritātes, ko ierobežota finansējuma apstākļos realizēt. "Nu esam nonākuši skaudrajā realitātē, kad ir palikuši tikai budžeta bāzes izdevumi, bez papildu finansējuma. Palielinājums ir tikai pedagogu darba samaksas sadaļā. Samazinās daļa, kas saistīta ar valsts galvojumiem olimpiskajiem centriem, jo šie maksājumi palēnām tiek deldēti. Jāņem vērā ir arī apropriāciju pārdales, sportam tādā veidā ik gadu nāk klāt 2–3 miljoni eiro, ir arī Latvijas valsts mežu ziedojums – pērn tas bija 2,2 miljoni eiro. Tāpat privātais un pašvaldību sektors sniedz savu artavu. Diemžēl sistēmas ietvaros nevaram atrast līdzekļus, lai sāktu jaunas aktivitātes," atzina Severs un piebilda, ka dokumentā ietvertās pozīcijas tiek īstenotas esošā budžeta ietvaros – tāds ir valdības uzstādījums, bet papildu finansējums tiek skatīts, gatavojot ikgadējo budžetu.
Latvijas sporta nozare skaitļos
Atzītas sporta federācijas – 95: 2165 juridiskie biedri, 143 573 nodarbojošies, t. sk. 83 771 jaunietis
Sporta bāzes – 1232: 3197 sporta objekti, 36 nacionālās sporta bāzes
Sporta speciālisti – 4624: 35616 treneru, 1020 sporta studiju absolventu, 88 studenti
Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – 88: 1672 treneru vadībā 38 sporta veidos trenējas
42 262 bērni un jaunieši
Latvijas Olimpiskās vienības sportisti – 169: 68 ziemas sporta veidos, 101 vasaras sporta veidos (t. sk. 12 – neolimpiskajos veidos)
Valsts sporta budžets (eiro)
2020. gada beigās 38 641 730
2021. gadā 33 827 923
2022. gadā 33 441 487
2023. gadā 33 301 962
Avots: IZM