Pirms kāda laika, vaicāts, vai parādu procentu amnestija pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem ir saistīta ar vēlēšanām, N. Ušakovs ironiski atbild: "Protams, viss, ko mēs darām kopš 2009. gada 1. jūlija, ir vēlēšanu kampaņa.» Kad raisās diskusija par amata ķēdēm, domes pārstāve Laila Ivāna atsūta mēra viedokli, ka viņš ķēdi uzlicis tikai vienu reizi, stājoties amatā, un nepārprotami piebilst: "Nākamo reizi viņš to plāno lietot 2013. gada jūlijā." Tad, kā zināms, sanāks jaunievēlētā dome un vēlēs priekšsēdētāju. N. Ušakova stils, piedaloties televīzijas raidījumos, ir visai brīvs un neformāls, viņš mēdz, paužot viedokli, lietot vārdu stulbi, bet 18. maija raidījumā 100. panta preses klubs žurnāla Ir komentētājam Aivaram Ozoliņam Rīgas mērs pateica: "Beidziet vienreiz muldēt, Ozoliņa kungs!".
Pats N. Ušakovs Dienai atzīst, ka viņam nekad nav bijuši mediju treniņi (toties ir žurnālista pieredze). "Es vienmēr esmu pietiekami brīvs cilvēks. Es uzvedos, kā uzvedos, ja uzskatu, ka cilvēks muld, tā arī pasaku, bet bieži šādus vārdus neizmantoju," Dienai saka Rīgas mērs, zibenīgi atbildējis uz īsziņu ar lūgumu atzvanīt. Viņa biogrāfijā gan joprojām kā traips palicis skandāls ar necenzētu vārdu lietošanu sarunā ar toreizējo vicemēru Aināru Šleseru domes sēdes laikā 2009. gada decembrī. Publiskajā telpā no N. Ušakova vairs nekas tāds nav dzirdēts, un arī toreiz sēžu zālē nekas nebija dzirdams, bet tiešraides translācijā gan.
Brīvi N. Ušakovs jūtas arī sociālajos tīklos. No žurnālistiem atvēlētajām vietām domes balkonā labi var redzēt, ka mērs, vadot domes sēdes, daudz laika pavada, sarakstoties mobilajā tālrunī. 12. jūnija domes sēdes beigās viņš ar šo tālruni no priekšsēdētāja vietas nofotografēja pustukšo zāli, ievietoja šo attēlu tviterī un klāt pierakstīja: "Tā strādā RD Vienotība - līdz sēdes beigām palika tikai daži deputāti. Papļāpāja uz aizgāja." Domes opozīcija nemitīgi sūdzas, ka tiek pilnībā ignorēta - tieši tādas pašas sūdzības Saeimā atskan no Saskaņas centra, kas tur ir opozīcijā.
Pati Rīgas domes opozīcija gan arī neizliekas, ka īpaši cienītu mēru, piemēram, Vienotības frakcijas vadītājs Olafs Pulks pēdējās domes sēdes laikā izteica mēram veltītu frāzi "Man ar jums jau trīs gadus nav par ko runāt", bet jau minētos sociālos tīklus izmanto, lai kritizētu mēru un valdošās koalīcijas lēmumus. "Godīgi sakot, to, ko no tribīnes stāsta atsevišķi cilvēki, es zinu no galvas. Es sekoju debašu garumam, bet paralēli iPhone lasu e-pastus un dokumentus," skaidro N. Ušakovs. Mērs izmanto tviteri, lai publiskotu Saskaņas centram izdevīgus sabiedriskās domas aptauju datus, kā arī komplimentāru statistiku, piemēram, par skolu un bērnudārzu remontos ieguldītajiem līdzekļiem. "Tas nav oficiāls domes viedoklis, tas ir privāts konts. Gribu - rakstu, gribu - nerakstu," uzskata N. Ušakovs.
Latvijas TV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts, kurš vada raidījumu 100. panta preses klubs, vērtē, ka N. Ušakovs debatēs turas droši un stingri, arī zinot, ka LTV1 skatītājs ir latvisks un konservatīvs. "Tā ir savdabīga piesaistīšanas forma - skatītājs kreņķējas, bet prom no ekrāna neiet. Kā bijušais žurnālists un ne slikts žurnālists viņš ir kļuvis ļoti drošs, nekaunīgs, bet ne vienmēr šī vārda sliktākajā nozīmē. Viņš nav tas, ko var piespiest pie sienas un likt atzīties. Tomēr viņam pietrūkst tās netveramās auras, ko sauc par harismātisku iekšējo starojumu. Varbūt viņš ir pārāk jauns, lai šāds starojums rastos. Skatoties rodas šaubas, vai visam teiktajam ir svars. Ir prasmes, bet trūkst pamatīguma," uzskata Dz. Kolāts, kurš norāda uz Rīgas mēra izteikšanās frivolumu un zināmu ārišķību.
Savukārt uzzināt atklātu kādas krievu medija žurnālistes viedokli par N. Ušakovu Dienai neizdevās - viņas lasītāji mēru mīlot, un neko sliktu par viņu teikt publiski nevarot. Neoficiāli dzirdēts, ka N. Ušakovs esot pārsteigts, ja krievu mediji jautā ko kritisku. Taču Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Inga Spriņģe norāda, ka Rīgas mērs savu tēlu veido ļoti gudri, apzināti veido savējā tēlu, kuru neviens neietekmē, mūsdienīga cilvēka tēlu, kas atšķiras no politiskās kliķes: "Viņš komunicē ar žurnālistiem sociālajos tīklos, un daudzi to uztver kā pagodinājumu - Rīgas mērs raksta man tviterī tiešo vēstuli un prasa viedokli. Ir grūtāk sist to, kurš tevi pazīst un kurš pret tevi ir laipns."
Vērtējot N. Ušakova komunikāciju, sociologs Aigars Freimanis saka, ka grūti viņam kaut ko pārmest - mērs ātri iemācījies runāt, izmantojot skaitļus, kas bijusi problēma dažiem viņa priekšgājējiem: "Viņam iznāk ātri, veikli un diezgan ticami, lai gan kaut kas vienmēr paliek aiz pasacītā." Vaicāts, vai ir sajutis N. Ušakova uzvedības maiņu, A. Freimanis norāda, ka Rīgas mēram varētu būt psiholoģiskas problēmas pēc referenduma par valsts valodas statusu krievu valodai: "Man ir sajūta, ka tas nebija gluži viņa paša lēmums, viņš ir guvis traumu un daudzos žurnālistos ierauga cilvēkus, kas grib viņu izprovocēt, atrast vājos punktus. Viņš ir aprautāks, robustāks, necenšas piemēroties jautātājam kā sākumā. Viņš nav tas, kas bija agrāk. Tas nav gaišais zēns melnajā kastē, ko sauc par Rīgas domi. Princis ir apbružājies."
Savukārt politologs Jānis Ikstens vērtē, ka N. Ušakovs atstāj pietiekami mūsdienīga komunikatora iespaidu, viņš nevairās no neērtiem jautājumiem un ir gatavs diskutēt un paust viedokli, kas auditorijai var arī nebūt pieņemams. "Viņš kopumā labi jūt konjunktūru - kam ko teikt un ko nevajag. Mazāk iepriecina, ka var diezgan ātri atšifrēt, kad jautājums nav viņam ērts, tad viņš kļūst ass, strups un valdonīgs, publiskajā tēlā valdonīgums ir pastiprinājies," uzskata J. Ikstens. Vaicāts, vai N. Ušakovs sevi jau redz nākamā sasaukuma mēra krēslā, politologs atbild noliedzoši. "Ir normāli, ka viņš vēlētos panākt pārvēlēšanu mēra amatā. Ka Ušakovs iekļūs domē, nav šaubu, bet, vai atkal viņš būs mērs, ir sarežģīti apgalvot. Ja vienojas latviskais bloks un neviena smilga no kopējā vezuma nenobirst ceļmalā, matemātiski Ušakovam balsu var nepietikt," vērtē J. Ikstens. Viņaprāt, gada laikā līdz vēlēšanām var atklāties arī dažādi nesmukumi par mēra un viņa vadītās domes varoņdarbiem. Publikācijas portālā kompromat.lv liecina, ka mūsdienās ir iespējams, piemēram, publiskot privātu saraksti, un šādi gadījumi var ietekmēt politiķa popularitāti.