Ar šo vadlīniju palīdzību būšot iespējams izvērtēt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, kā arī dokumentā ir analizēti faktori, kas nosaka kapitālsabiedrību pastāvēšanas nepieciešamību. Lai varētu noteikt kapitālsabiedrībai atbilstošus stratēģiskos mērķus, tiek sniegti ieteikumi, kā arī ilustratīvi piemēri, analizējot aktuālos publiskotos kapitālsabiedrību stratēģiskos mērķus.
Saskaņā ar vadlīnijās minēto vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem kapitālsabiedrībās ir jāsakrīt ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pamatojumu, kas noteic, ka valsts augstākais mērķis, esot dalībniekam kapitālsabiedrībā, ir sniegt maksimālu labumu sabiedrībai, nodrošinot efektīvu resursu sadali, kur to nevar vai nespēj veikt privātais sektors. Būtiska ir šo mērķu atbilstība valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, vidēja termiņa attīstības plānam, kā arī atbilstība nozares pamatnostādnēm un sabiedrības vajadzībām.
Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, ja tādējādi tiek novērsta tirgus nepilnība, ja tādā veidā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Kā viens no kritērijiem minēts arī tādu īpašumu pārvaldība, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Šādi īpašumi ir infrastruktūras objekti, piemēram, inženiertehniskās būves, telekomunikācijas, ģeogrāfiskās vietas. Publiskai personai būtu jāvērtē arī konkrētās kapitālsabiedrības ietekme uz nozares attīstību, proti, tai ir jāveicina konkrētās nozares attīstība, mazinot tirgus nepilnības, panākot piedāvājuma veidošanos un konkurenci tirgos.
Publiskajām personām vadlīnijās piedāvāti kritēriji, pēc kā noteikt līdzdalības veidu kapitālsabiedrībā. Piemēram, ir jādefinē, vai kapitālsabiedrības darbība pēc būtības ir valsts aģentūras darbība. Ja atbilde ir pozitīva, tad šī kapitālsabiedrība ir pārveidojama par valsts aģentūru. Tāpat ir jānovērtē, vai kapitālsabiedrības darbība pēc būtības ir valsts iestādes darbība, proti, tiek administrēti valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi.
Dokumentā tiek piedāvāti arī alternatīvi risinājumi valsts līdzdalībai. Kā viens no veidiem ir minēta netiešā valsts sagāde, kas nozīmē, ka tiek nolīgts privātais sektors sagādes veikšanai, - ja valsts var norādīt vajadzīgās preces apjomu un kvalitātes standartu, tad tā var izmantot kopējos nodokļu ieņēmumus, lai maksātu privātam uzņēmumam par preču sagādi. Valsts līdzdalībai alternatīvs risinājums varētu būt arī subsīdiju piešķiršana precēm, izmaiņas nodokļu un nodevu sistēmā, tirgus regulēšana un kontrole, kā arī cenu un tarifu regulēšana.
Analizējot konkrētu kapitālsabiedrību stratēģiskos mērķus, PKC min, ka, piemēram, AS Latvenergo stratēģiskie mērķi varētu ietvert arī sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas uzdevumus. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas mērķis ir saistīts ar vispārējo sabiedrības labumu - paaugstinātu satiksmes drošības līmeni valstī. Dokumentā secināts, ka šīs kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir vērtējams kā skaidrs un pamatots. Tikmēr Jaunajam Rīgas teātrim būtu vēlama ciešāka sasaiste ar kultūras nozares prioritātēm un saikne starp izcilību, pieejamību un komerciālu veiksmīgumu. Savukārt, analizējot Latvijas Valsts mežu mērķu sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem, secināts, ka pastāv pretrunas. Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts mērķis panākt pakāpenisku mežainuma rādītāju pieaugumu, savukārt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam ir noteikts saglabāt nemainīgu mežainumu. Šajā gadījumā PKC iesaka ņemt vērā Nacionālo attīstības plānu, kas ir augstākas hierarhijas plānošanas dokuments.
Priekšlikumus vadlīnijām iespējams iesniegt līdz 18.decembrim.
Jau ziņots, ka valdība šovasar nolēma PKC uzticēt kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošās institūcijas pienākumus. PKC darbība kapitālsabiedrību pārvaldības jomā ir galvenokārt vērsta uz labas korporatīvās pārvaldības ieviešanu Latvijas valsts īpašumā esošajos uzņēmumos, kā arī efektīvas un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses īstenošanu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijām.