Grozījumi paredz, ka kara gadījumā jāpilda uzdevumi, ko dod Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās NATO spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas.
Tāpat tie paredz pienākumu iedzīvotājiem nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas pamattiesības.
Iedzīvotājiem, ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas, paredzētas tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izrādīt bruņotu pretošanos agresora bruņotām vienībām, kā arī sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vienībām.
Kā paredz grozījumi, lai kara vai militāra iebrukuma gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, NBS, valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.
Ministrija arī rosina likumu papildināta ar normu, ka NBS uz brīvprātības un savstarpējas uzticības pamata var iesaistīt iedzīvotājus atbilstošu uzdevumu sagatavošanas un īstenošanas atbalstīšanā.
Lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu, paredz AM rosinātās izmaiņas.
Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.
UU
Labais
utt