Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa stāsta, ka jaunais skolas korpuss nav iegriba, bet akūta nepieciešamība, jo 540 audzēkņiem esošajās telpās vietas nepietiek. Šobrīd daļa sākumskolas klašu izvietota bērnudārzā, tāpēc pašvaldība nevar nodrošināt vietu 120 mazuļiem, kas gaida rindā. Šaurajās telpās nevar iekārtot modernus mācību kabinetus, nemīlīgajā ēdamzālē, kas neatbilst higiēnas prasībām, vietas ir tik maz, ka bērni pusdieno trijās maiņās. Vēl briesmīgākas ir garderobes vecā korpusa pagrabā - mitras un noplukušas, kurās var nokļūt par šaurām betona kāpnēm. "Jaunā korpusa, kur paredzēta plaša ēdnīca un 15 klašu telpas, celtniecības sākšanai 2007.gadā valsts piešķīra 100 000 latu, taču toreiz ar to varēja uzbūvēt tikai pusi no nulles cikla, tāpēc palikām būvniekiem parādā. Cerot, ka valsts investīcijas saņemsim arī nākamajos gados, gatavojāmies ņemt kredītu līdzfinansējumam, jo iesāktais bija jāpabeidz un jāsamaksā arī parāds celtniekiem," saka K.Putniņa un piebilst, ka pašvaldības kredīts 800 000 latu pēdējos divos gados bija arī vienīgais finansējums, jo valsts investīcijas atteiktas. Par šo naudu uzbūvēts ēkas korpuss, uzklāts jumts, ielikti logi un starpstāvu pārsegumi. Nu šī būve jāiekonservē un jāgaida labāki laiki, jo pašvaldība pati nevar atļauties to pabeigt.
"Godmanis šo projektu iesāka un pats tam visam arī pielika punktu," stāsta K.Putniņa. Jaunas skolas, kā arī ambulances, dzīvojamo māju skolotājiem un mediķiem un katlumājas būvniecību paredzēja 1991.gadā Ministru padomes priekšsēdētāja I.Godmaņa parakstītais lēmums par celtniecību Baldonē sakarā ar radioaktīvo atkritumu glabātavas rekonstrukciju. Pagājušajā gada decembrī Ministru prezidents I.Godmanis parakstīja jaunu rīkojumu par šo noteikumu atcelšanu, uzskatot, ka visi tajā minētie nosacījumi izpildīti. Taču Baldonē nav ne jaunas ambulances, ne dzīvojamo māju, 15 gadu laikā piešķirtā nauda aizgājusi skolas paplašināšanai, tomēr projekts nav pabeigts. Lai skolas būvi varētu pabeigt, no Valsts privatizācijas fonda šogad piešķirti 200 000 latu, par kuriem varēs vismaz ierīkot nepabeigtās piebūves ārējās komunikācijas un sakārtot apkārtni, lai neizskatās kā būvlaukumā.
Komentējot valsts investīciju atteikuma iemeslu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere Dienai norāda, ka, piešķirot mērķdotācijas 2008.-2010.gadam, priekšroka dota 2006. un 2007.gadā valsts atbalstīto iesākto projektu pabeigšanai, kas gan ir pretrunā ar lēmumu noraidīt Baldones projektu, jo tas ar valsts atbalstu sākts tieši šajā laikā. Un tā kā valsts investīciju apjoms ir mazāks nekā pieprasījums, priekšroka tiek dota projektiem, kurus īsteno teritorijās ar zemāku attīstības indeksu, bet Baldone šo konkurenci neiztur, jo šajā jomā tai ir ceturtais labākais rādītājs starp Latvijas pilsētām.
Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš saka: "Šogad valsts investīciju apjoms no 27 miljoniem samazināts līdz 17, un šobrīd nav skaidri definēti kritēriji, pēc kādiem izvērtēs, kuriem atbalstītajiem projektiem finansējumu samazināt, taču sarunās ar Finanšu ministriju uzsvērām šo aspektu - nodrošināt iesākto objektu pabeigšanu. Precīzas statistikas, cik iesākto objektu samazinātā finansējuma dēļ būs jāiesaldē, nav, taču skaidrs, ka to kļūs arvien vairāk"