Raksturojot situāciju Eiropas Savienībā (ES) A.Bērziņš uzsvēra, ka lielākais ES nopelns ir tas, ka šajā valstu apvienībā ir miers. Pēc viņa teiktā, šobrīd "svarīgākais ir noturēt ES un saglabāt Latvijas neatkarību". Vienlaikus prezidents skaidroja, ka situācijas stabilizēšanai ES ekonomikā un finansēs vienkāršas receptes nav, un tādēļ tas noteikti būs sarežģīts process.
Atbildot uz jautājumu, kā valsts varētu palīdzēt atgriezties no Sibīrijas tiem tautiešiem, kas to vēl nav varējuši izdarīt, A.Bērziņš atzina, ka pašvaldībām būtu jādod daudz lielākas pilnvaras un iespējas. Piemēram, pašvaldībām jādod iespēja uzpirkt zemi savā teritorijā, jo, beidzoties zemes privatizācijas termiņam, šobrīd ir pēdējais brīdis to darīt. Ja pašvaldībām būtu lielākas iespējas patstāvīgi saimniekot, tām būtu pieejami lielāki resursi un iespēja palīdzēt arī repatriantiem.
Diskutējot par jautājumiem, kas skar valsts pārvaldības modeli un tā uzlabošanu, prezidents uzsvēra, ka Latvijai nekavējoties jāveido profesionāls civildienests, bet strukturālās reformas būtu jāsāk ar redzējumu, kur paliks tie cilvēki, kas reformu rezultātā zaudēs darbu. "Tā ir demokrātija uz nākotnes rēķina un ilgi tā turpināt nevar," piebilda prezidents.
Daļu sarunas ar iedzīvotājiem skāra jautājums par pensionēšanās vecuma palielināšanas plāniem, uz ko Valsts prezidents atbildēja: "Šim jautājumam nav vienkāršas un pareizas atbildes. No vienas puses aug jauno cilvēku bezdarbs un, paaugstinot pensijas vecumu, šī problēma tikai saasināsies. No otras puses, ja mēs neko nemainām pensiju sistēmā, tad tiem, kas ies pensijā pēc gadiem 15, vairs nebūs no kā pensiju maksāt. Tādēļ Labklājības ministrijas rīcība šobrīd ir objektīvi loģisks solis. Diemžēl, cilvēciski to ir grūti saprast."
Sarunas gaitā prezidents atbildēja uz jautājumiem par iespējamo augstākās izglītības reformēšanu, kā arī par Latvijas politisko partiju lomu parlamentārās demokrātijas nostiprināšanā. A.Bērziņš pauda pārliecību par to, ka politiskās partijas joprojām ir pārāk mazskaitlīgas, kas liecina, ka tās nepārstāv plašu sabiedrības slāņu intereses. Tādēļ sabiedrībai būtu jābūt daudz aktīvākai gan iesaistoties tai nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan partiju un sabiedrisko organizāciju darbībā.