Viņa teica, ka 9. maijs šogad ir brīvdienā, kad cilvēki dodas uz laukiem, - individuālos incidentus nekad nevarot izslēgt, taču esot pārliecība, ka šie pasākumi paies mierīgi.
Gan Āboltiņa sarunā ar Dienu, gan Pētersone-Godmane komisijas sēdē norādīja, ka 9. maija pasākumi iecerēti ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, tāpēc tiek runāts arī ar pašvaldībām, kurām pašām jālemj, vai atļaut tos rīkot. Krievijai esot svarīgi, lai šī diena plaši tiek atzīmēta ne tikai Krievijā, bet arī tajās valstīs, kurās dzīvo tās tautieši, Pieprasījuma komisijas sēdē sacīja Drošības policijas pārstāvis Ēriks Cinkus. Viņš minēja, ka iedzīvotāji tiekot aicināti piedalīties gājienā ar nosaukumu Nemirstīgo pulks, kas dosies no 1905. gada parka uz Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. Kara dalībnieku radinieki esot mudināti tajā piedalīties, nesot bijušo cīnītāju fotogrāfijas.
Lai arī kara dalībnieku skaits samazinās, 9. maija nozīme sabiedrībā nemazinoties, jo "Krievija iegulda līdzekļus, lai šo datumu iedzīvinātu, piesātinot informācijas telpu", sacīja Drošības policijas pārstāvis Cinkus. Viņaprāt, Krievijas ārpolitikas mērķis ir, izmantojot maigo varu, veidot Krievijai vajadzīgu ģeopolitisko izpratni. Savukārt Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis pieļāva, ka runa vairs neesot tikai par maigo varu. Viņš arī minēja, ka no Krievijas budžeta tiekot finansētas sabiedriskās organizācijas.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 23.aprīļa, avīzē Diena!