lv atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve. Aptaujātie psihologi savukārt norāda, ka bērns, visticamāk, psiholoģisku traumu pasākumā nav guvis, taču svarīgi esot ar viņu pārrunāt notikušo. Fotogrāfijas no ballītes, kurās seksuālas izdarības īstenojis mūziķis Sandis Kiops ar draugiem un kurā uzstājusies arī pati Kombuļu Inese, 17.oktobrī publicējis portāls Delfi. _Mātes atbildība šajā situācijā ir jāvērtē un māte ir pārkāpusi bērna tiesības būt pasargātam no šādām scēnām, portālam Diena.lv atzina Valentīna Gluščenko, VBTAI bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore. Viņa sacīja, ka notikušo situāciju varot traktēt kā emocionālo vardarbību pret bērnu, “varbūt netieši arī kā seksuālo vardarbību”. Ņemot vērā to, ka I.Cibuļskai bērna aprūpes tiesības nav atņemtas un ja māte godprātīgi šīs tiesības pārstāvētu, "viņai bija iespēja bērnu uz šo ballīti nevest vai kādā brīdī bērnu aizvest no tās prom". Tas, ka bērns šajā ballītē atradies, ir vērtējams “diezgan nopietni”, pauda VBTAI pārstāve.Kombuļu Ineses ģimene VBTAI redzeslokā jau nonākusi iepriekš, tostarp citas bilžu galerijas dēļ. Šobrīd ar ģimeni strādā dzīvesvietas bāriņtiesa. V.Gluščenko norādīja, ka esot divi virzieni, kādā notikumi varētu risināties, taču tas atkarīgs gan no mātes, gan arī bāriņtiesas. No plašākiem komentāriem šajā lietā VBTAI pārstāve atturējās.
Bāriņtiesa ir runājusi ar mammu, un bērni saņem psiholoģisko palīdzību, pastāstīja Kombuļu Ineses dzīvesvietas - Priekules novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Niedola. Sadarbībā ar Sociālo dienestu arī pati Kombuļu Inese saņems psihologa konsultācijas. “Tas ir laikietilpīgs process,” un tikai pēc tā bāriņtiesa varēšot spriest un vērtēt notikušo, sacīja O.Niedola.
Seksologs un ārsts psihoterapeits Arturs Šulcs Diena.lv atzina, ka bērnam šī ballīte, spriežot pēc fotogrāfijām, visticamāk, neradīja traumu, jo bērns netika iesaistīs seksuālās darbībās. Par traumu varētu runāt gadījumā, ja bērnam liktu “kaut ko vilkt nost, aiztikt, vai bērns sāktu raudāt, ja viņš būtu ilgstoši atstāts bez uzmanības”. A.Šulcs atzina, ka televīzijā ļoti bieži tiek pārraidīti dažādi skati, kuriem nav seksuāls raksturs, taču kas ir daudz vardarbīgāki. Turklāt, ja bērns nejauši kļūst par aculiecinieku tam, ka pieaugušais ģimenē skatās pornogrāfiju, bērni spēj šādos brīžos būt pietiekami kritiski, "viņu tas neinteresē un viņš norobežojas", norādīja seksologs.
Runājot par ballītes dalībniekiem un viņu rīcību, A.Šulcs uzsvēra, ka šajā gadījumā var runāt par ekshibicionismu un narcisismu. “Cilvēkiem gribas, lai par viņiem raksta, viņi gatavi visādus jokus darīt,” norādīja A.Šulcs. Publicitāte nebūtu “nekas slikts, ja ir ielikts liels darbs – uzrakstīta grāmata, izveidots labs bizness,” sacīja A.Šulcs. Cilvēkiem, kuriem nav, ar ko lepoties, par vienīgo resursu paliek kailums un paša ķermenis. “Ja nav nekas cits, ko prezentēt, prezentējam pliku dibenu.”
Viņaprāt, medijiem būtu jāatturas no šādu izdarību publiskošanas un publicēšanas. “Mēs veltījam pārāk daudz uzmanības neadekvātiem cilvēkiem,” uzskata A.Šulcs, aicinot šādas fotogalerijas nepublicēt. “Publicitāte par katru cenu – svarīgi šajā milzīgajā vēlmē neiekrist. Mums piedāvā, un mēs ņemam pretī, jo tā ir spēle - tur vajadzīgi skatītāji,” pauda A.Šulcs.
Savukārt psiholoģe Marija Ābeltiņa atturējās vērtēt šo gadījumu, ņemot vērā, “iespējams, speciāli organizētās bildes”. Taču gadījumā, ja bērns ir nonācis piedzērušu pieaugušo vidē, svarīgi ir rīkoties divējādi. Gadījumā, ja bērns ir apdraudēts un varētu notikt vardarbība, tad būtiski ir “bērnu no turienes ņemt ārā”, bet otrā gadījumā – ja nav vardarbības draudu, bet bērns var saņemt nepiemērotu informāciju, ir svarīgi ar bērnu notikušo pārrunāt.
Līdzīgā situācijā, svinot Jāņus, var nonākt daudzi bērni, salīdzināja M.Ābeltiņa. “Būtu labāk, lai viņi to neredz, bet tāda ir dzīve, un viņiem gadās redzēt šādas pieaugušo izpausmes,” atzina psiholoģe, norādot, ka svarīgi ar bērnu būtu izrunāt jautājumus, piemēram, par alkohola lietošanu un šādas rīcības sekām, izskaidrot, ka “dibenus nerāda sabiedriskās vietās”. “Ja kādam rodas bažas par to, ka vīrieši skūpstās – arī tas ir temats sarunai,” norādīja psiholoģe.
Notikušais ir ētiskas dabas jautājums, Diena.lv atzina arī Sintija Virse, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve, norādot, ka notikušais jāvērtē no vecāku atbildības skatpunkta, “vai tiešām bērnam tas jāredz”. Ja bērni tiktu iesaistīti seksuāla rakstura darbībās un tiktu pakļauti vardarbībai, tā jau būtu policijas kompetence, atzina S.Virse.
Papildināts ar Valsts policijas un Priekules novada bāriņtiesas komentāriem - red.