Pirms 20 gadiem, 2001. gada 21. aprīļa numurā, Kalnbērzu intervēja SestDiena, intervijā uzzinādama arī to, ka ķirurga bērnība pagājusi Maskavas nomalē un lēmumu kļūt par ārstu viņš pieņēmis pēc brāļa nāves pēcoperācijas komplikāciju dēļ. Latvijā Viktors Kalnbērzs ieradās ar vecākiem 1940. gadā un otrreiz pēc kara, kad arī iemācījies latviešu valodu. "Kad pirmoreiz biju atbraucis, biju bez valodas. Vecāmāte nevienu vārdu nerunāja krieviski, es – nevienu vārdu latviski, un tad viņa mani mācīja tā – skaties: krūze! Es saku: "Kruze." – "Krūze!" Ar garumzīmēm man pavisam negāja.»
Vaicāts, vai popularitāti viņš ieguvis ar dzimuma maiņas operācijām, Kalnbērzs paskaidroja, ka tas virziens, kurš popularizēja viņa darbu, izveidojies jau mazliet ātrāk, kad Kalnbērzs sāka operēt impotentus vīriešus, 1963. gadā Pasaules plastisko ķirurgu kongresā iepazinies ar metodēm impotences ārstēšanā un sācis gudrot, ka var operēt arī savādāk. Kalnbērzs šajās operācijās izmantoja endoprotezēšanu. Patentējis modernizētu locekļa endoprotēzi, Kalnbērzs piedzīvojis dažu jautru brīdi, piemēram, saņemot patentu no Anglijas, Traumatoloģijas institūta konferenču zālē patentu dienesta vadītāja Edīte Jansone lasījusi: "Anglijas karaliene Elizabete Otrā apstiprina savu cieņu Kalnbērza kungam sakarā ar viņa izveidoto oriģinālo endoprotēzi impotences ārstēšanai." Izrādījies, ka šādi Anglijā noformē ikvienu patentu.
"Ar dzimuma maiņu bija tā," intervētājai Ievai Puķei stāstīja Kalnbērzs: "60. gados bija ļoti populārs krievu biologs Vladimirs Demihovs. Viņš piešuva sunim otru galvu, un abas galvas darbojās, abas varēja ēst. Tas bija fenomenāli. Tad Maskavā parādījās kāda sieviete, kas gribēja mainīt dzimumu. Viņa bija atnākusi pie Demihova un teikusi: ja viņš var sunim piešūt otru galvu, tad var arī cilvēku pārveidot. Bet Demihovs nebija tiesīgs veikt šādu operāciju, tāpēc piezvanīja man. Viņš zināja par manām falloprotezēšanas operācijām un lūdza konsultēt šo sievieti."
Paciente atbrauca uz Rīgu. Lēmumu par operāciju Viktors Kalnbērzs pieņēmis tikai pēc diviem gadiem. Līdz tam organizējis konsilijus ar psihiatriem un ginekologiem un mēģinājis sievieti atrunāt no vēlmes mainīt dzimumu, ieteicis ārstēties ar hipnozi un mēģināt veidot normālu seksuālu dzīvi. Paciente, 30 gadu veca brunete, vārdā Inna, bijusi ar izteikti sievišķīgām formām. "Teicu viņai: tu esi neliela auguma, nedaudz korpulenta. Kā sieviete tu kotējies, bet kas būs, kad būsi vīrietis?" Inna atbildējusi: "Nelauziet par to galvu." Kalnbērzs teicis, ka viņam vispirms jāaprunājas ar viņas māti. "Domāju, vai es tomēr nenostājos pret Dievu. Viņš bija pirmais plastiskais ķirurgs – izveidoja Ievu no Ādama ribas. Runāju ar garīdzniekiem. (..) Man teica: no vienas puses, to nedrīkst darīt, bet, ja daba pielaiž kļūdu, to drīkst labot. Nesapratu, kā to vērtēt: ja es mainu dabu, tad esmu pret Dievu. Ja izlaboju kļūdu – esmu ar Dievu. Otrais variants man likās pareizs tāpēc, ka tā jaunā sieviete, Inna Haita, trīs reizes bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Viņas māte man teica: "Man nav svarīgi, vai man ir dēls vai meita. Man ir svarīgi, lai mans bērns būtu dzīvs."
Pēc operāciju cikla bija izveidots jauns vīrietis. Tā bijusi piektā šāda veida operācija pasaulē. "Bet tie četri, kas bija taisīti pirms tam, nebija "pabeigti" līdz galam. Iepriekšējie ķirurgi izveidoja hermafrodītu – neizņēma dzemdi un vagīnu. Es pirmoreiz visu izdarīju līdz galam. Viņš gribēja būt pilnīgi tīrs – jauns vīrietis, un viņam bija paniskas bailes, ka viņu kāds var atšifrēt. Viņš lūdza neminēt ne viņa jauno vārdu, ne pilsētu, kur dzīvos. (..) Viens gadījums bija ļoti dramatisks. Viņu izsauca uz medicīnisko komisiju. Tur sēdēja sieviete ķirurģe, kas teica: klausies, bet tu taču esi krustām šķērsām sagriezts! Mans pacients uzreiz: "Man uzbruka bandīti, biju bez samaņas, mani operēja, īsti nevaru atbildēt, ko darīja.""
Pēc šīm operācijām Kalnbērzam padomju medicīnas funkcionāri pārmeta, ka tā neesot sociālistiskas iekārtas operācija un ka vispār Kalnbērzu vajagot turēt aiz restēm. Daudz netrūcis, ka viņš būtu atzīts par psihiski slimu. Aizliegums runāt un rakstīt par šo operāciju turpinājās 20 gadu. Intervijas laikā sievietes pārveidošana par vīrieti Rietumos maksājusi 70 000 dolāru, vīrieša par sievieti – 30 000.