Vēsture Dienā: Kā rūdījās muita

Skaudības pamatā droši vien ir nespēja saprast, kā cilvēks ar tādu vidusmēra aldziņu nebaidās riskēt, jo pat tas, kurš nav spēlējis azartspēles, nojauš – lai lielu naudu vinnētu, jāriskē ar lielām summām. 

Te nu jāatgādina, ka Latvijas muitu veidoja un pirmajos gados tajā strādāja drosmīgi ļaudis. 1990. un 1991. gadā gadā, kamēr Latvijā un pārējās Baltijas valstīs pastāvēja reāla divvaldība, darbs muitā nozīmēja reālu risku tikt piekautam vai pat zaudēt dzīvību. OMON bieži demolēja muitas punktus, bet 1991. gada 31. jūlijā Medininku robežkontroles punktā septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki tika nošauti. 

1991. gada pavasarī OMON Latvijā jau (vai vēl) plosījās pilnā sparā. OMON dedzina, Ņevzorovs filmē – ziņoja 1991. gada 25. maija Diena. 23. maija naktī no pulksten 2.40 līdz 9.00 Latvijā dislocētā PSRS iekšlietu karaspēka OMON vienības kaujinieki bija uzbrukuši pieciem Latvijas Republikas muitas posteņiem.

"2.40 noticis uzbrukums Vītiņu muitas postenim Dobeles rajonā," rakstīja Kārlis Seržants. "Tur esošie muitas darbinieki piekauti, trīs no viņiem piesieti pie barjeras. Dienas korespondente Dace Zvirbule ziņo, ka uzbrucēji piespieduši muitniekus uzrakstīt iesniegumu LPSR prokuroram, ka viņi atņemot iestādēm un iedzīvotājiem mantas. Uzbrukumā piedalījušies 10 vai 12 omonieši pilnā kaujas apbruņojumā. Muitas ēka nodedzināta.

Tajā pašā dienā noticis uzbrukums arī Skaistkalnes muitas postenim. Šeit uzbrucēji bija ieradušies ar smago automašīnu. Acīmredzot tam bija savs nolūks, jo pirms posteņa aizdedzināšanas tika nolaupītas visas muitnieku konfiscētās mantas. [..] Tika nodedzināts arī Lietuvas Republikas muitas punkts. 5.40 apmēram trīsdesmit kaujinieki uzbrukuši muitas postenim Krāslavas rajona Pātarniekos. No Krāslavas milicijas automašīnas nolaupīta rācija, milicijas darbinieki piekauti, automašīnām pārdurtas riepas. Pēc tam muitas vagoniņš tika apliets ar benzīnu un aizdedzināts. Visu notiekošo ar videokameru filmēja Ļeņingradas TV žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs, kurš ieradās kopā ar uzbrucējiem."

Ņevzorovs filmēja arī uzbrukumu Daugavpils rajona Smilino muitas postenim. Visos uzbrukumos kopā tika piekauti apmēram piecdesmit muitnieki un vairāki milicijas darbinieki. Pavēli šādai OMON darbībai varēja dot tikai PSRS IeM pārstāvis Baltijā pulkvedis Gončarenko pēc pavēles saņemšanas no Maskavas. 

Latvijas Augstākās padomes (AP) Prezidijs izteica protestu PSRS valdībai. "Ja kāds domā, ka šādā veidā tiek realizēta divvaldība, tad es izsaku cerību, ka šādas akcijas beigsies ar kaunu un negodu," Dienas žurnālistei Līgai Krapānei atzina AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Savukārt Diena savā komentārā konstatēja, ka "pēc ieilguša klusuma perioda Latvijā atsāktas vardarbīgas akcijas. Neatkarīgi no tā, vai apstiprināsies versija par Maskavas grupējumu savstarpējo attiecību kārtošanu uz Baltijas rēķina vai versija par PSRS vadītāju vienoto impērisko nostāju Baltijas jautājumā, šai politikai ir un būs viens apzīmējums: noziedzīga". 

1. jūnija Dienas komentārā Helga Balode par situāciju secināja: "Kaut arī nav viegli atzīt, šī ir tā reize, kad jāsaka: viss ir likumsakarīgi, notiek tas, kas nevarēja nenotikt. Jau no sākta gala muita bija visai nosacīta: tehniski vāji nodrošināti (vai nu vēl par bruņojumu domāt), slikti atalgoti un slikti apģērbti muitnieki tika palaisti sargāt Latvijas Republikas robežas. Bez likuma vairoga."

Tādos apstākļos rūdījās Latvijas muitnieki. Tikmēr Ņevzorovs jau labi sen mainījis savu pozīciju un no Krievijas impērijas kareivja pārtapis tās nesaudzīgā kritiķī. Ja viņš zinātu, ka Baltijas muitnieku pusē būs gan taisnība, gan veiksme, varbūt būtu attapies ātrāk.