Naudas izteiksmē PVN plaisa 2017. gadā bija 322,9 miljoni eiro, no tiem nedeklarētās nodokļu saistības bija 254,94 miljoni eiro, savukārt deklarētās, bet neiemaksātās nodokļu saistības bija 67,96 miljoni eiro.
VID prognozē, ka 2018. un 2019. gadā ir sagaidāma PVN plaisas samazināšanās tendence, tomēr tās samazināšanās temps, visticamāk, kļūs lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā.
VID prognozē, ka 2018. gadā PVN plaisa varētu būt bijusi 11,6%, bet 2019. gadā gaidāma 10,8% apmērā.
VID veiktie PVN plaisas novērojumi liecina, ka nedeklarētās PVN saistības ir atgriezenisks rādītājs iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikai. Tas savukārt nozīmē, ka labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos, kas liecina arī par būtiskiem PVN plaisas pieauguma riskiem ekonomisko krīžu periodos.
Negatīvi VID vērtē faktu, ka ik gadu pakāpeniski pieaug mazo komersantu (kas nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni) negatīvā ietekme uz darījumu, kas apliekami ar PVN, kopējo apjomu. Tas liecina, ka biznesa struktūrai ir būtiska ietekme uz PVN ieņēmumu apjomu - faktiski šobrīd notiek PVN administrēšanas plaisas transformācija par politisko PVN plaisu.
Tāpat negatīvi VID vērtē faktu, ka liela PVN plaisa (2,8%) aizvien veidojas iemaksu segmentā. Ņemot vērā, ka iemaksu plaisa citos nodokļos (piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodoklī vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās) veido tikai ap 1%, relatīvi lielāks deklarēto, bet nesamaksāto PVN saistību īpatsvars liecina, ka PVN karuseļa shēmu problēma Latvijā vēl aizvien ir aktuāla.