jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās.
Nespēj pamatot prasības
2013.gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010.gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam "novērtētajam darba apjomam".
Citi rok, Skonto "nosmeļ"?
Skonto būve pārkāpusi līguma nosacījumus, ievērojamu daļu līgumā paredzēto darbu patvaļīgi, bez nepieciešamās saskaņošanas nododot apakšuzņēmējiem. Startējot gudrona dīķu attīrīšanas iepirkumā, Skonto būve savā piedāvājumā nebija iesniegusi jebkādus pierādījumus spējai patstāvīgi izpildīt līguma prasības un atsaucās vienīgi uz vācu apakšuzņēmēja MUEG pieredzi. Tagad atklājas, ka Skonto būves tik bieži piesauktie vācu sadarbības partneri nostumti malā un Rāvim piederošā būvfirma visu tehnisko projektu izstrādi un vadību nodevusi kādai Pārdaugavā reģistrētai firmai LAKALME, noskaidroja Diena. Sākotnēji šī firma bija pieteikta tikai kā MUEG izstrādātā tehniskā projekta adaptētājs Latvijas būvnormatīvu prasībām. Skonto būve šādu rokādi nav saskaņojusi ar pasūtītāju likumā un līgumā noteiktā kārtībā un nav lūgusi atzīt SIA LAKALME par apakšuzņēmēju, kas ekvivalents vācu MUEG.
Savukārt Ziemeļu gudrona dīķa darbu programmas izstrādāšana uzticēta vēl vienam apakšuzņēmumam – SIA Eko Osta, kuru sākotnēji Skonto būve solījusi nolīgt tikai specifiskam darbam, kas saistīts ar naftas produktu piesārņoto notekūdeņu attīrīšanu. Tagad no Eko Ostas izstrādātās darbu programmas izriet, ka ar šī apakšuzņēmuma spēkiem plānots paveikt visus Ziemeļu dīķa sanācijas darbus. Šāda apakšuzņēmēja darbības nesaskaņota paplašināšana ir pretrunā ar līguma nosacījumiem. Kad Diena pirms dažām nedēļām Saeimā sastaptajam Rāvim uzdeva jautājumu, cik Skonto būve maksā šim apakšuzņēmumam, viņš atteica, ka neatceras. Pārdesmit minūtes vēlāk Nacionālās apvienības frakcijā, aiz slēgtām durvīm atbildot uz politiķu jautājumiem, Skonto būves īpašnieks bija atzinis, ka ar Eko Osta kā apakšuzņēmēju noslēgts līgums par aptuveni trijiem miljoniem eiro, bet reālie maksājumi atkarīgi no paveiktā darba apjoma.
"Līguma priekšmets ir līgumā noteikto sanācijas mērķu sasniegšana, pasūtītājam samaksājot kopējo cenu, kura nav atkarīga no faktiski izpildītu darbu apjomiem," turpretī teikts vienā no VARAM konfidenciālajiem juridiskajiem atzinumiem. VARAM juridiskās konsultācijas sniedz gan iepriekšējā VARAM ministra Edmunda Sprūdža laikā piesaistītais advokātu birojs Magnusson, gan Gerharda laikā nolīgtais individuāli praktizējošais advokāts Erlens Kalniņš. Ministrijas politiskā vadība nomainījusies, bet juristu viedokļi sakrīt, no atzinumiem pārliecinājās Diena. Skonto būve savukārt nolīgusi zvērinātu advokātu Viktoru Tihonovu.
Visu Agneses Margēvičas rakstu rakstu Vairāk nosmelt neļaus lasiet otrdienas, 7.jūlija laikrakstā Diena!