Vietvaras neatteiksies no savām vidusskolām; kaimiņu novadi nesadarbojas

Veiks savu izpēti

Diena izvēlējās sīkāk aplūkot vienu no pētnieku apskatītajām teritorijām – Jēkabpils ietekmes areālu, kur kopumā ieteikts reorganizēt septiņas vidusskolas. Pētījumā pašā pilsētā paredzēts attīstīt valsts ģimnāziju un vienu vidusskolu pašreizējo divu vidusskolu vietā. Pat vidusskolēnu skaitam potenciāli pieaugot par vairāk nekā 197 uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina, ar to nepietiktu visu esošo skolu uzturēšanai. Līdz ar to pētījumā ieteikts attīstīt Jēkabpils Valsts ģimnāziju, kam ir augsts obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rādītājs, mudina saglabāt Jēkabpils 3. vidusskolu, kas ir vienīgā vidusskola Daugavas kreisajā krastā, bet Jēkabpils 2. vidusskolu reorganizēt par pamatskolu. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa (LZS) Dienai norāda, ka ar pētnieku viedokli noteikti rūpīgi iepazīsies un drīzumā gaidāma arī tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem, bet vienlaikus plānots novembrī uzsākt pašiem savu izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādi. Domē sola ņemt vērā ekonomiskās un demogrāfiskās tendences, efektīvi izlietot līdzekļus, bet galvenais tomēr ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Kļaviņa arī piebilst, ka jau līdz šim bija plānots piesaistīt struktūrfondu līdzekļus ģimnāzijas un 2. vidusskolas pārbūvei un renovācijai. Tagad trīs mēnešu laikā būtiski ir izstrādāt konkrētu rīcības plānu. 

Pētnieki gan neskata Jēkabpili atrauti no blakus esošajiem novadiem. Tajos ieteikts reorganizēt sešas vidusskolas, prognozējot, ka lielākā daļa bērnu brauks mācīties tieši uz pilsētu. Līdz ar to zināmā mērā plāna īstenošanā ir būtiski katra novada lēmumi un vienota izpratne par apkaimes turpmāko attīstību. Te gan arī rodas problēmas – nevienā no šīm vietām pētnieku ieteikumus negrib ņemt vērā, jo katrs pie savas vidusskolas grib turēties kā pie pēdējā salmiņa. 

Tādu lēmumu nepieņems

Lai gan Šadurskis norāda, ka visticamāk nebūs tādu vidusskolu, ko pilnībā slēgs, pētnieki šādu scenāriju paredzējuši Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolai. Tai skolēnu nepietiekot arī pamatskolas klasēm, un gan OCE, gan pamatskolas eksāmenu rezultāti ir zemākie starp apkārtnes skolām. Sākumskolas vecuma bērni varētu izglītoties Rudzātos, Kūkās vai Varakļānos, un daļa vidusskolēnu brauktu, pēc pētnieku aprēķiniem, 22 minūtes uz kādu no Jēkabpils skolām. Vidusskolas saglabāšanai nav ekonomiska pamata, teikts pētījumā. Pēc sarunas ar Krustpils novada domes vadītāju Kārli Pabērzu (Vienotība) var noprast, ka arī novadā domā līdzīgi, bet runa varētu būt pagaidām tikai par vidusskolas klašu neatvēršanu. Skolēnu ir maz, un domes priekšsēdētājs piekrīt, ka klibo arī izglītības kvalitāte. Vienlaikus viņš piebilst, ka novadam lielā, vēsturiskā skolas ēka jāuztur jebkurā gadījumā, vai tajā mācās 20 vai, kā kādreiz, vairāki simti bērnu. Daudziem skola ir arī vienīgā iespējamā darba vieta. No otras puses – ceļi ir labi un bērniem nebūtu problēmu nokļūt arī uz blakus esošajām skolām. Beigās gan viņš piebilst, ka deputātiem šobrīd nav nodoma pieņemt kardinālus lēmumus. 

No savām vidusskolām nav gatavi atteikties arī Aknīstes un Viesītes novadā. Lai gan Aknīstes vidusskolā un Viesītes vidusskolā OEC indekss ir apmierinošs, to, pēc pētnieku domām, nevar uzskatīt par argumentu, lai vidusskolas pastāvēšana būtu ekonomiski pamatota. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6.novembra, numurā!