Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte stāstīja, ka nākamo Dziesmu un deju svētku norisi jūlija pirmajā nedēļā atbalsta arī Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Pašvaldību savienība.
Pamatā vēlmi, lai svētki notiktu jūlija pirmajā nedēļā, paudusi Dziesmusvētku kopiena, kas ir nepilni 40 000 dalībnieku. Dejotāju un koru kopiena stingri lūdza pieturēties pie ierastā ritma, proti, lai svētki notiktu pirmajā jūlija nedēļā, informēja Pujāte.
Viņa minēja, ka iepriekš Lietuva paudusi vēlmi, lai 6.jūlijā Latvijā nenotiktu lieli pasākumi, jo kaimiņvalstī tajā laikā notiks viņu bijušajam valdniekam Mindaugam veltīti svētki. Pārrunājot plānoto svētku norisi ar Valsts prezidenta kanceleju, secināts, ka savlaicīgi un konstruktīvi risinot jautājumus starp Latviju un Lietuvu, būs iespējams nodrošināt, ka Latvijas augstākās amatpersonas ar savu klātbūtni pagodinās kaimiņvalsti nozīmīgajos svētkos.
Savukārt 4.jūlijā, kas ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, pasākumi tiks plānoti tā, lai noritētu iekštelpās, piebilda kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Nākamo Dziesmu un deju svētku norises laiks jāapstiprina valdībai. LNKC un Kultūras ministrija sagatavos rīkojumu projektu, ko iesniegt Ministru kabinetā.
Jau ziņots, ka iepriekšējā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, kas notika decembrī, izvērtās spraiga diskusija par 2018.gada svētku norises laiku. Padome spēja vienoties, ka jūlija trešā un ceturtā nedēļa Dziesmu un deju svētkiem neder, jo tad mākslinieciskie kolektīvi nespēs nodrošināt iespējami augstu māksliniecisko kvalitāti. Padome vienojās, ka diskusija turpmāk varētu būt par svētku norisi pirmajās divās jūlija nedēļās, proti, svētki notiktu vai nu no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, vai arī no 7.jūlija līdz 15.jūlijam.
Lai izlemtu, kurā no nedēļām rīkot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Dziesmu un deju svētku padome nolēma konsultēties ar Valsts prezidenta kanceleju un Latvijas Pašvaldību savienību.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Lielkoncertus