Pasaulē dažādas pieejas
Piemēram, Jaunzēlandē šobrīd top likums, kas būtībā paredz ieviest aizliegumu pārdot cigaretes nākamajām paaudzēm, un kura mērķis ir jau līdz 2025. gadam izskaust valstī smēķēšanu. Likuma būtība ir – ka tie jaunieši, kuri iecerētā likuma spēkā stāšanās brīdī būs 14 gadus veci vai jaunāki, nekad nevarēs Jaunzēlandē likumīgi nopirkt cigaretes. Turklāt likumprojektā arī plānota norma, kas noteiks stingrus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībai.
Japānā, kurā arī ir salīdzinoši liels smēķētāju īpatsvars, pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence, ka daļa kaismīgo smēķētāju no tradicionālajām cigaretēm pāriet uz karsējamo tabaku vai citiem modernajiem nikotīnu saturošajiem produktiem, kas vismaz pagaidām tiek uzskatīti par mazāk kaitīgiem gan pašiem smēķētājiem, gan arī viņu apkārtējiem cilvēkiem. Šeit gan jāpiebilst, ka modernie cigarešu aizstājējprodukti gan vēl ir salīdzinoši nesen radīti un ieviesti tirdzniecībā, līdz ar to veselības ekspertu viedokļi par to ietekmi uz cilvēka veselību ir atšķirīgi, neskatoties uz to, ka pirmie līdzšinējie pētījumi rāda, ka šo produktu negatīvā ietekme ir mazāka nekā tradicionālajām cigaretēm.
Taču daļa veselības ekspertu – arī tie, kuri kopumā neapstrīd minēto pētījumu secinājumus – norāda, ka pētījumu laiks ir pārāk neliels, lai varētu patiešām šobrīd uzskatīt, ka alternatīvo tabakas izstrādājumu ietekme ilgtermiņā uz smēķējošo cilvēku veselību būs mazāka nekā tradicionālajām cigaretēm.
Arī Latvijā jau vairākus gadus notiek ļoti asa cīņa starp tabakas izstrādājumu pilnīgas aizliegšanas rosinātājiem un tiem, kuri norāda, ka ļoti stingri ierobežojumi šiem produktiem legālajā tirgū pavisam noteikti ļauj paredzēt, ka smēķētāju skaits diez vai samazināsies, tajā pašā laikā palielināsies kontrabanda un attiecīgi samazināsies nodokļu ieņēmumi budžetā. Un šeit kā pamatojums tiek minēti divi faktori – joprojām diezgan plašā un salīdzinoši grūti apturamā cigarešu kontrabanda no Austrumu valstīm, kā arī Latvijas būšana ES vienotajā tirgū, kas nozīmē – ja tabakas izstrādājumu būs ļoti apgrūtinoši iegādāties Latvijā, apsviedīgi ļaudis pratīs izmantot iespēju pieprasītās preces ievest un tirgot (visticamāk – bez nodokļu samaksas) no tām ES valstīm, kur ierobežojumu politika saglabāsies daudz liberālāka.
Tomēr šajā gadījumā runa nav par valsts kases piepildīšanas nozīmi, bet gan par cilvēku, īpaši jauniešu veselību. Un tieši tādēļ dažādu nozaru eksperti lēmējiem aizvien atgādina, ka smēķēšanas atmešanas sekmēšanai ir jādomā daudz dziļāk un niansētāk, lai primāri sasniegtu konkrētās cilvēku grupas ar tieši viņus uzrunājošu informāciju, lai ar vienu skaidrojumu vismaz liktu aizdomāties par atmešanu smēķētāju ar daudzu gadu “stāžu”, bet ar pilnīgi cita satura ziņu nostiprinātu stingru pārliecību neuzsākt smēķēt jaunietim, kurš šo netikumu vēl nav pamēģinājis un tādējādi nav vēl iekļuvis atkarības slazdos.
Ne tikai atkarība no nikotīna
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas profesore Aija Zobena, kas laikā no 2018. - 2021. gadam veikusi vairākus nelielus pētījumus par dažādu sociālo grupu tabakas un beztabakas nikotīnu saturošo produktu lietošanas paradumiem, norāda, ka no sociālo zinātņu perspektīvas vērtējot, smēķēšana ir ne tikai atkarība, kas saistīta ar fiziskām izpausmēm (spiedoša vajadzība uzsmēķēt, grūtības koncentrēties, bezmiegs, svara pieaugums pēc smēķēšanas atmešanas utt.), bet arī sabiedrības vēsturiski nostiprinājusies tradīcija, kas saistīta ar sociālo saišu uzturēšanu un sociāliem rituāliem (smēķēšanas uzsākšana kā savdabīgs iniciācijas rituāls jauniešiem, situācijas, kurās tiek smēķēts utt.), kā arī tā ir emocionāls un fizisks baudījums.
Aicināt nesākt smēķēt vispār
Būtiski piebilst, ka starptautisku pētījumu autori arī norāda, ka smēķēšanas atmešana ir daudz grūtāk īstenojama nekā cilvēka atturēšana no smēķēšanas uzsākšanas, kas būtībā nozīmē, to, ka cīņā ar šo netikumu pats svarīgākais ir panākt, lai pēc iespējas saruktu to jauniešu rindas, kas papildina tabakas produktu lietotāju pulku.
Pēc A. Zobenas sarunā ar Dienu paustā - meklējot risinājumus, attiecīgās politikas veidotājiem svarīgi ir nevis vadīties tikai no kādiem vidējiem kvantitatīvajiem statistiskas datiem par “vidējo smēķētāja profilu”, bet gan kvalitatīvajos pētījumos analizējot konkrētām sociālajām grupām piederīgo smēķēšanas paradumus, izprastu tos apstākļus, kas konkrētus cilvēkus mudina uzsākt smēķēt, un kā varētu motivēt viņus atmest smēķēšanu. Mūsdienu fragmentētajā sabiedrībā dažādās sociālajās grupās attieksme pret smēķēšanu ir ļoti atšķirīga.
“Ir būtiska atšķirība starp diviem pat viena vecuma, piemēram, 60 gadīgiem smēķētājiem, kuri pieder pie dažādiem sabiedrības slāņiem, ir ar atšķirīgu dzīves un profesionālo pieredzi, izglītību utt.,” skaidro profesore. Katrs no šiem cilvēkiem ir jāuzrunā citādāk, katram var būt atšķirīga motivācija atmest (vai tieši otrādi – neatmest) smēķēšanas netikumu.
Smēķēšanas jomā saskaras politikas veidotāju, tabakas industrijas un arī konkrētu cilvēku individuālās izvēles. Pētniece uzskata, ka pašlaik Latvijā nav mērķtiecīgas nacionālās politikas tabakas jomā, kas ņemtu vērā visus iesaistīto aģentu - ražotājus, kas piedāvā tirgū dažādus produktus un izmanto atšķirīgas mārketinga stratēģijas, daudzveidīgās tabakas produktu lietotāju grupas, saliekot vienā maisā gan nikotīna atkarīgos ar desmitiem gadu ilgu stāžu, kas labi zina tabakas kaitīgumu un tomēr nespēj atmest smēķēšanu, gan pusaudžus, kas neizprot šo produktu lietošanas riskus un uzsāk smēķēt, lai tādējādi justos pieauguši un patstāvīgi savās izvēlēs.
Pēc viņas paustā, diskusijās par tabakas produktu aprites regulējumu bieži prevalē viedokļi par tabakas nozares ietekmi uz valstu budžeta ienākumu sadaļu, kuras daļu veido iekasētais akcīzes nodoklis. Citu, bieži vien bezkompromisa, viedokli pārstāv mediķi, kuri saka, ka smēķēt ir kaitīgi un šos produktus vispār ir jāaizliedz. Bet lielākā problēma ir tā, ka nav vienkāršu risinājumu, jo nevaram visu aizvērt ciet, jo ir daudz dažādu faktoru, kas jāņem vērā. Piemēram, Latvijā ir aizliegta košļājamā tabaka, tajā pašā laikā tā šeit ir pieejama un jaunieši to lieto, ko apliecina arī fokusgrupu intervijas. Proti, mēs nedzīvojam pilnīgi noslēgtā sabiedrībā, kur varam absolūti visu izkontrolēt un nodrošināt, ka oficiāli aizliegtās preces nebūs pieejamas patērētājiem nelegāli. Šīs jomas produkti ir ļoti dažādi un arī lietotāju grupas ir dažādas, un šajā kontekstā uzstādīt un realizēt mērķi – rīt visu beidzam – vienkārši nav iespējams. Piemēram, tabakas lietošanai ir daudz un dažādu iemeslu, tostarp socializēšanās konteksts.
A. Zobena ir pētījusi Lielbritānijas tabakas ierobežošanas plānu “Ceļā uz no smēķēšanas brīvu paaudzi”, kurā tabakas produktu ierobežošanas mērķi ir formulēti ļoti diferencēti, mērķtiecīgi ar konkrētu vēstījumu uzrunājot dažādas sociālās grupas. Piemēram, mudināt tos, kas nesmēķē, nesākt to darīt, sniegt atbalstu tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu utt. Pēc profesores paustā, arī Latvijā daudzi tabakas ierobežošanas pasākumi ir gana efektīvi. Piemēram - aizliegums tirgotājiem dažus tabakas izstrādājumus izvietot redzamās vietās. “Piemēram, es neesmu smēķētāja un es arī nekur neredzu šos produktus, jo tie atrodas necaurredzamās vitrīnās,” viņa norāda, gan piebilstot, ka cigaretes ir noslēptas, savukārt cita veida nikotīna produkti, piemēram, beztabakas nikotīna spilventiņi, aizvien tiek eksponēti.
“Tieši tādēļ cilvēkiem, kuri lemj par tabakas nozares regulējumu, svarīgi ir redzēt ne tikai to (vispārējās statistikas – red.) līkni, bet arī saprast, kādēļ cilvēki tā dara (smēķē – red.). Viņi tā dara nevis tādēļ, ka ir dumji, bet gan tāpēc, ka viņiem ir kaut kādi savi motīvi. Kādam tā, protams, ir atkarība no nikotīna. Pusaudzis sāk smēķēt tāpēc, ka viņš grib iejusties grupā, lai gan tajā pašā laikā šodien ir gan grupas, kurās smēķēt ir prestiži, gan ir arī grupas, kurās smēķēšana netiek atzīta,” pauž profesore.
Mūsdienās ir pieejami ļoti dažādi nikotīnu saturoši produkti, to ražotāji izmanto atšķirīgas to izplatīšanas stratēģijas, tāpat arī ļoti dažādi ir arī tie motīvi, kas rosina cilvēkus lietot šos produktus. Līdz ar to valsts regulējumam tabakas jomā arī vajadzētu būt daudz elastīgākam, ņemot vērā visus šos faktorus.
“Arī es uzskatu, ka tabakas izstrādājumi ir kaitīgi un es ceru, ka nākotnē tos neviens nelietos, bet šodien diemžēl tos lieto, un panākt, ka uzreiz rīt tos neviens nelietos… Acīmredzot šo pieeju ir jāīsteno daudz diferencētāk – kas nesmēķē, tie lai nesāk, bet tiem, kas smēķē, vajadzētu sniegt atbalstu atmešanai. Taču vienlaikus ir jāpieņem faktu, ka diemžēl būs daļa cilvēku, kuri kādu apsvērumu dēļ turpinās lietot šos produktus arī turpmāk,” pauž A. Zobena, piekrītot, ka visbūtiskākais akcents būtu liekams tieši uz aktivitātēm, lai nesmēķējošus cilvēkus vispār atturētu no smēķēšanas uzsākšanas, tostarp jauniešus atturētu no tiem nikotīna izstrādājumiem, kas, diezgan ticami, jau sākotnēji ir mērķēti jauniešu auditorijai gan ar dizainiem, gan dažādām “garšām” un tamlīdzīgi.