Līdzekļus LU plāno iegūt, arī pārdodot vai citādi gūstot ienākumus no jau esošās infrastruktūras.
Tur, kur drīzumā plānots Zinātņu centrs, rodot telpas LU zinātniskajiem institūtiem, šobrīd jau garāmgājēji var redzēt būvdarbus. LU rektors Indriķis Muižnieks gan skaidro, ka tie sāksies tikai pavasarī, jo pašlaik tur notiek arheoloģiskie izrakumi un izpēte. Tāpat bijis pirms Dabaszinātņu centra celtniecības. Līdz šim atrastas dažādas koka konstrukcijas, monētas un pogas, bet nekas tāds, kas varētu kavēt tālāko kompleksa attīstību. Izpēte aizņems vēl vismaz mēnesi, pēc tam varēs sākt celtniecības testus, pārbaudot augsni, un ielikt pāļus. Tas notiks uz pilnsabiedrības LNK Industries Group rēķina. Ar šo firmu jau tad, kad tā būvēja Dabaszinātņu centru, noslēgts līgums, ka, ja iznākums būs veiksmīgs, tā varēs celt arī Zinātņu centru ar nosacījumu, ka šī ēka nebūs dārgāka par pirmo un arī te būvniecības termiņš nepārsniegs 18 mēnešu, skaidro I. Muižnieks. Tas nozīmē, ka centrs varētu būs gatavs nākamā gada beigās.
Universitātē lēš, ka kopējās Zinātņu centra izmaksas būs ap 36 miljoniem eiro. Nauda galvenokārt nāks no Eiropas struktūrfonda līdzekļiem, 5% no kopējās summas līdzfinansēs pati universitāte, 10% – valsts. Te gan jāpiebilst, ka nauda vēl nav piešķirta, tikai iezīmēta MK noteikumos un būs pieejama, visticamāk, rudenī. Savu daļu LU plāno iegūt, optimizējot un sakārtojot citus universitātes īpašumus. Daļa ēku pašlaik netiek izmantotas, citām jāsakārto statuss. Šobrīd LU Senāts ir apstiprinājis astoņus īpašumus pārdošanai.
Ar LU līdzekļiem gan nepietiks Rakstu mājas būvniecībai, tā plānota turpat blakus. Ēkā 35 000 kvadrātmetru platībā plānots apvienot humanitārās un sociālās zinātnes, pedagoģijas un mākslas studijas. Arī LU pievienojot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, telpas šo programmu īstenošanai plānotas te. Aptuvenās izmaksas – 45 miljoni eiro. Tam iecerēts ņemt aizņēmumu uz 25 gadiem. Būvniecību varētu sākt nākamā gada sākumā, studijas tur –triju gadu laikā. Sarunas notiek ar Eiropas Investīciju banku, kas veikusi arī auditu un gatava piedāvāt izdevīgus nosacījumus. I. Muižnieks piebilst, ka citādi finansējumu humanitārajām un sociālajām zinātnēm iegūt neizdotos. Citu ēku pienesums arī te būs nozīmīgs, lai aizdevumu atdotu.
Torņakalnā plānotas arī dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūra un tehnoloģiju centrs. Iecerēts, ka ēku būvniecību uz LU zemes finansē privātais investors, kam būtībā ir garantēti ienākumi, jo turpat ir studenti, kas pakalpojumus izmantos. Savukārt pēc ilgāka laika var runāt par ēku pārņemšanu LU īpašumā. Vienlaikus jāpiebilst, ka savu artavu Torņakalna un LU kompleksa attīstībā dos projekts Rail Baltica un Rīgas domes plāni sakārtot promenādi pie Mūkusalas ielas.
Centrālo ēku Raiņa bulvārī plānots saglabāt, un universitātes administrācija pārsvarā strādās tur. Piedāvāts arī daļu telpu izmantot Rīgas Tehniskās universitātes rektorātam.
Visu LU kompleksu grib pabeigt pāris gados
Patlaban Torņakalnā slejas tikai Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, taču turpmākajos pāris gados plānots izveidot būtībā veselu studentu pilsētiņu, koncentrējot tur 85% studiju un zinātniskās darbības. Nākamās ēkas celtniecība varētu sākties jau pavasarī, tomēr bez aizdevuma un Eiropas naudas piesaistes iztikt nevarēs.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Atkal tiek lobēti būvnieki
Lasītājs
Dace