Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 23. oktobris
Daina, Dainida, Dainis

Ziedojot algu skolām, Valsts prezidents nav izvēlējies pareizo veidu, kā palīdzēt

Kopš stāšanās amatā Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta lauku skolas, ziedojot tām savu mēnešalgu - 1504 latus pēc nodokļu nomaksas. Naudas dāvanu patlaban saņēmušas sešas skolas, kas to tērē pēc saviem ieskatiem, izvērtējot nepieciešamību, piemēram, iegādāta apskaņošanas aparatūra sarīkojumu zālei, mikroskopi vai mūzikas instrumenti.

Tradīcija, ka Valsts prezidents savu algu ziedo skolām, iedibināta pirmo reizi Latvijas līdzšinējās prezidentūras vēsturē. Tas ir gandrīz kā nerakstīts politiķa ideāls, teic sociologs Aigars Freimanis. Jo kopš 90. gadu sākuma latviešiem bijis mūžīgais sapnis - lai politikā ietu situēti cilvēki, kuri justos brīvi no nepieciešamības strādāt par naudu un politiku pārvērst par biznesu, lai gan prezidenta amatā par biznesmeni nav tik viegli būt.

Aptaujātie Dienas eksperti uzsver, ka nav pamata apšaubīt personas nesavtīgumu un vēlmi palīdzēt. Tomēr aktuāls ir jautājums par to, kādu ietekmi tas atstāj uz sabiedrību, kādu publisko tēlu veido prezidents un vai viņš to dara apzināti vai arī ne?

Personīgs lēmums

Valsts pirmā persona Andris Bērziņš vairākkārt paudis pārliecību, ka skolas ir Latvijas lauku vides pamats. «Tur, kur tiek slēgtas lauku skolas, faktiski beidzas viss. Latvijā skolas ir valsts lauku nākotnes jautājums, kas ir jāņem vērā.» Viņš uzsver, ka arī pats nācis no provinces skolas, un zina, ka tas pamats, ko cilvēkā ieliek pirmā skola, ir visnozīmīgākais. «Jūsu skolā es saredzu stiprus cilvēkus un bērnus, kam ir nākotne, tādēļ mans lēmums ir ziedot savu nopelnīto algu jūsu skoliņai,» teica Valsts prezidents vizītē Daugavpils novada Medumu vidusskolā

«Prezidentam tas [vēlme ziedot] nāca no sirds,» nešaubās neviens aptaujātais skolas direktors. «Tā ir priekšzīme sabiedrībai,» teic Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš, kurš arī saņēmis ziedojumu mācību iestādei.

Valsts prezidenta preses dienests uzsver, ka to, kam ziedot savu personīgo algu, Valsts prezidents pieņem pats. Preses sekretāre Līga Krapāne atklāj, ka Andris Bērziņš saņem arī lūgumus ziedot algu konkrētiem mērķiem. Tomēr katru vēstuli prezidents vērtē individuāli, un tas ir vienpersonisks Andra Bērziņa lēmums, kam savu algu ziedot, uzsver preses dienesta sekretāre.

Uz jautājumu, kāpēc tieši šīs skolas apdāvināt izvēlējusies valsts pirmā persona, nespēj atbildēt arī paši skolu direktori. «Mūsu skola ir arī prezidenta skola,» min Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš. (Andris Bērziņš, apmeklējot Nītaures vidusskolu Amatas novadā, atklāj, ka pabeidzis tur septiņgadīgo skolu.) «Esam viena no nedaudzajām divu plūsmu skolām,» teic apdāvinātās Viļānu skolas direktors Pēteris Tretjuks. Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa min, iespējams, ka ziedojumu saņēmuši tāpēc, ka prezidenta mazdēls tur beidz 12. klasi.

Pērk mācību līdzekļus

Ziedotās Valsts prezidenta algas izlietojums skolās no Valsts prezidenta kancelejas puses netiek kontrolēts. Šis jautājums tiek uzticēts skolu vadībai, kas zina vislabāk, kur, kam un kā izlietojama Valsts prezidenta ziedotā mēnešalga. Tomēr preses dienestā atzīst, ka kanceleja no dažu skolu vadības saņēmusi sīku un detalizētu pārskatu par naudas izlietojumu.

Nītaures vidusskolas direktors stāsta, ka par ziedojumu iegādāti divi projektori un ekrāni vēstures un ģeogrāfijas klasēm. Neliela daļa summas izmantota, lai bērnus aizvestu ekskursijā. Savukārt Medumu vidusskolā pasūtīti mikroskopi, kuri dienā, kad tai pusē ciemojās Diena, gan vēl nebija piegādāti. Nopirkta aktu zāles apskaņošanas sistēma, mikrofoni un sintezators. Mūzikas skolotāja Nataļja Ogurcova teic, ka šis mūzikas instruments skolai bija ļoti nepieciešams, iepriekšējais pirms septiņiem gadiem pirktais savu mūžu jau nokalpojis. N. Ogurcova bērniem māca arī akordeona spēli un sintezatoru. Šo iespēju izmantojot daudzi, jo uz tuvāko mūzikas skolu Daugavpilī, kas ir 20 kilometru attālumā no Medumu pagasta, retais varot izbraukāt. Atjaunotajā sarīkojuma zālē, kas izveidota, apvienojot divas klases, notiek ne tikai skolas pasākumi, bet arī mēģinājumi instrumentālajam ansamblim, kas ir viens no retajiem Latgales reģiona skolā. Kopā ar audzēkņiem skolotāja iestudē arī ludziņas skolu marionešu teātrī.

Asaras jāsavalda

«Augsti vērtēju faktu, ka šī finansiālā palīdzība tiek sniegta sabiedrībai kopumā - bērniem, jauniešiem. Ziedojumam ir būtiska un pat izšķiroša nozīme lauku kultūrvides saglabāšanā,» prezidenta vēlmi dāvināt vērtē mecenāts Uldis Šalajevs. Viņš ir pārliecināts, ka amatpersonas vēlmē radīt Ziemassvētku dāvināšanas garu arī ikdienā nav jāmeklē zemūdens akmeņi. «Mecenātam prieku rada sajūta, ka tiek palīdzēts otram. Tam, kuram šī palīdzība ir nepieciešama.» Arī Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka jebkurai skolai, kas saņem naudu, šis ir vērtīgs finansiālais atspaids. «Izglītības ieguve, dzīve un kultūras bagāta sadzīve nevar aprobežoties tikai ar Rīgu un vēl dažām lielām pilsētām. Arī mazākos lauku ciematiņos, novados ir jāmēģina iepūst dzīvības elpa.»

Sabiedrības pētnieki vien norāda, ka prezidents ir izvēlējies nepareizo veidu, kā atbalstīt skolas. Ziedojot naudu šādi, «tas ir viegls un populistisks žests». Prezidentam būtu ieteicams izveidot fondu, kur šo naudu novadīt konkrētiem mērķiem. Citādi Andra Bērziņa vēlme ziedot tiek vērtēta kā labs sabiedrisko attiecību pasākums. Iespējams, tā tiek novērsta uzmanība no pārlieku lielās pensijas, min Rīgas Stradiņu universitātes profesore Ilga Kreituse. Viņa arī norāda, ka prezidenta rīcība atstāj uzspēlētības priekšstatu. «Valsts amatpersonai ir jāmāk savaldīt savas emocijas un asaras. Asaras par bojāgājušajiem ir saprotamas, bet asara tikai tāpēc, ka skolā ir mīļa skolotāja, kas nāk pretim... Tas var radīt neizpratni cilvēkos arī tad, ja asara ir patiesa.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ar tēla veidošanu viss kārtībā


Aigars Freimanis, sociologs: Mēs zinām iemeslus, kāpēc prezidents ziedo savu algu, – viņš ir viens no labāk atalgotajiem pensionāriem Latvijā. Šis lēmums ir pievilcīgs un norāda, ka prezidents orientējas uz jauno paaudzi. Grūti vērtēt, cik tajā ir PR, cik patiesības, bet ziņa ir pozitīva. Vai šādi tiek celta viņa popularitāte? Pirmajā brīdī – jā, bet agri vai vēlu šāda ziedošana kļūst pierasta. Viņš nevairās arī no sentimentālām izpausmēm. Raudāšana ir dabiska, jo šādus smalkus, neveiksmīgus iestudējumus vairākas reizes neatkārto. Iespējams, ziedojums ir veids, kā viņš novērš iespējamās runas par lielo pensiju.

Ilga Kreituse, Rīgas Stradiņa universitātes profesore: Jebkurai skolai, kas saņem ziedojumu, šis ir pozitīvs žests. Kāpēc viņš nav saglabājis amatpersonas algu un neziedo pensiju? Tas būtu atvieglojums valsts budžetam un pierādījums, ka prezidents var dzīvot ar to, ko saņem, strādājot valsts darbu. Tas ir viegls un populistisks veids, kā prezidents izvēlējies ziedot naudu. Pareizāk būtu izveidot fondu, kur šo summu novadīt konkrētiem cilvēkbērniem, skolām vai pasākumiem. Jādara līdzīgi kā ar stipendiju fondiem – iegulda naudu un mērķtiecīgi seko līdzi tam, kā tā tiek izmantota.

Ojārs Skudra, Latvijas Universitātes asociētais profesors: Ja ņem vērā, ka prezidents saņem ļoti cienījamu pensiju, kas stipri atšķiras no iepriekšējiem atjaunotnes prezidentiem, to var interpretēt kā apzinātu mērķtiecīgu labdarību, no vienas puses. No otras – neatkarīgi no tā, vai, pirms izšķirties par šādu lēmumu, viņš konsultējies ar sabiedrisko attiecību speciālistiem vai nav, skaidrs, ka no sabiedrisko attiecību prakses viedokļa tas vērtējams kā pozitīva tēla veidojošs pasākums. Labāk būtu, ja prezidents būtu nodibinājis savu fondu, kas nodarbojas ar labdarību un naudas pārraudzīšanu.

uzziņa


A.Bērziņa alga pēc nodokļu nomaksas 1504 lati
A.Bērziņa pensija apmēram 4400 latu mēnesī


Alga ziedota
Meirānu Kalpaka pamatskolai. Nav vēl izlemts, kā naudu tērēt. Iespējams, labiekārtos sporta laukumu
Viļānu vidusskolai. Iegādāta apskaņošanas sistēma sarīkojumu zālei
Medumu vidusskolai. Iegādāti mikroskopi, sintezators, apskaņošanas iekārta sarīkojumu zālei
Cēsu Valsts ģimnāzijai. Iegādāta aktu zāles apskaņošanas sistēma
Siguldas Valsts ģimnāzijai. Nav vēl izlemts, kā ziedojumu tērēt
Nītaures vidusskolai. Iegādāti divi projektori, divi ekrāni klašu modernizācijai

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas