Jau ierasts, ka Latvijas lepnuma balvai izvirzītie cilvēki bieži saka: "Mēs jau neko tik būtisku neesam izdarījuši – paveiktas ir pašsaprotamas lietas." Tomēr tik pašsaprotami nemaz tas nav, īpaši, ja viņu atstātais nospiedums pozitīvi ietekmējis citu dzīvi.
Valteram Krētainim ir tikai 21 gads, bet viņa stāsts noteikti ir stāstīšanas vērts. Domājot, kā palīdzēt mazajam Kristiānam, viņš atradis veidu, kā uzlabot arī citu bērnu ar cerebrālo trieku ikdienu. Šie bērni uz pasauli varēs paskatīties nedaudz citādāk un, iespējams, pateicoties Valteram, spert savus pirmos soļus.
Patiesas emocijas
Valters tolaik septiņgadīgo Kristiānu satika, iepazīstoties ar toreizējās draudzenes, tagad jau savas sievas Sanas vecākiem. Sanas brālītis cietis no cerebrālās triekas, kuras izpausme galvenokārt ir kustību traucējumi. Kristiāns nespēj pārvietoties patstāvīgi, tāpēc daudz laika pavada guļošā stāvoklī, ratiņkrēslā vai kādam rokās. "Kristiāns vienmēr ir tik dzīvespriecīgs, ieraugot mani, vienmēr priecājas un smaida. Tās ir patiesas emocijas! Bija grūti noskatīties, kā Kristiāns cenšas kustēties vai tiekties uz priekšu, bet slimības dēļ nespēj. Viņa vēlme kustēties mani iedvesmoja un palīdzēja rasties idejai – izgudroju staigulīti, kurš ir pielāgots tieši viņa stāvoklim un vajadzībām," stāsta Valters.
Koks mani vienkārši pievelk, vai arī es pievelku koku. No filozofiskās puses skatoties, koks ir zaļā čakra, bet zaļā čakra savukārt ir sirds čakra
Ar koku Valters strādā kopš 14 gadu vecuma. Toreiz viņa tētis izveidoja sev mazu darbnīcu, kurā līdz šim ir tapušas neiedomājamas lietas, sākot no mēbelēm līdz pat milzīgām siltumnīcām. "Kā bērnu mani tas ļoti aizrāva. Pamazām pārņēmu tēta darbnīcu, restaurēju vecus skapjus, izgatavoju dažādus pasūtījumus – solus, galdus un citas lietas. Koks mani vienkārši pievelk, vai arī es pievelku koku. No filozofiskās puses skatoties, koks ir zaļā čakra, bet zaļā čakra savukārt ir sirds čakra," skaidro puisis. Līdz ar to nav pārsteigums, ka Valters pēc devītās klases iestājās Liepājas Mākslas vidusskolā (tagad Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) mācību programmā Koka izstrādājumu dizaina speciālists. Toreiz gan šie vārdi neko daudz nav nozīmējuši, zināja vien to, ka būs zīmēšana, gleznošana un saistība ar koku.
Šovasar Valters skolu beidzis ar izcilību, un palīgierīce, ar kuras palīdzību mazais Kristiāns spēris savus pirmos soļus, bija Valtera kvalifikācijas darbs. Par darbu Valters saņēma desmit balles, turklāt žūrija atzinās, ka novērtējusi projektu vēl pirms tā prezentēšanas. Tagad gan Valtera radītā palīgierīce ieguvusi pavisam citu vērību un nozīmīgumu.
Nopietna problēma
Jaunieši bieži par tik nopietnām tēmām nedomā, bet Valters zina stāstīt, ka ir daudz bērnu, kam nepieciešams tāda paša veida atbalsts kā Kristiānam. Ik gadu Latvijā piedzimst aptuveno 40 bērnu, kuriem diagnosticē cerebrālo trieku. Tāpat ir citas smagas diagnozes, kuru dēļ bērns nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ir būtiski ar viņiem nepārtraukti strādāt, bet tas prasa daudz līdzekļu un laiku. Visas palīgierīces, kas paredzētas cilvēkiem ar invaliditāti, maksā lielu naudu, tāpat arī fizioterapijas kursi un citas lietas, stāsta Valters. Arī Kristiāna vecāki dara visu, ko spēj, lai palīdzētu un uzlabotu dēla veselības stāvokli. Neraugoties uz to, zēns dienas lielāko daļu pavada ratos, kāda cilvēka rokās, dīvānā vai guļot uz grīdas. Valtera izveidotā palīgierīce viņam palīdz nodrošināt vertikālu stāvokli, kas veicina kaulu nostiprināšanu, maina redzes leņķi, attīsta koordināciju telpā, ļauj piedalīties dažādās ģimenes ikdienas norisēs, kas ir ļoti svarīgi. "Protams, veselāks viņš nav kļuvis, bet toties dzīve ir interesantāka. Vertikālais stāvoklis maina Kristiāna redzes leņķi, muskuļi strādā, viņš ir spiests noturēt galvu. Ikdienā Kristiāns pavada maksimāli 20 minūtes uz ierīces, jo ātri nogurst, bet šī ir vienīgā ierīce, ar kuras palīdzību viņš ir ticis uz priekšu. Šīs kustības varbūt ir asas un neapzinātas, tomēr viņš ar lielu prieku un enerģiju pūlas pārvietoties," lepns par Kristiāna sasniegumiem ir Valters. Turklāt bērna emocijas ir tik patiesas un neuzspēlētas, ka Valteram ir patiess gandarījums par paveikto.
Nozīmīgs atbalsts
Nesen Valtera izgatavotā palīgierīce tika nogādāta rehabilitācijas centrā Poga, kur arī tiek izmēģināta. Ar rehabilitācijas centru Valters sazinājies pats, lūdzot pēc konsultācijas, lai saprastu, vai staigulīti var izmantot arī citi cilvēki un kādi uzlabojumi vēl nepieciešami. Nākotnē gan nepieciešama ierīces sertificēšana un pētījumi, lai to varētu izmantot rehabilitācijā, bet arī pie tā jau tiek strādāts.
Valters ir ļoti pateicīgs cilvēkiem, kas palīdzējuši gan ar padomiem, gan ar praktiskām lietām. Toreiz puisis kopā ar Kristiānu piedalījies fizioterapijas un ergoterapijas nodarbībās, kas notiek Liepājas reģionālajā slimnīcā. Fizioterapeite Evita Štrāle un ergoterapeite Anete Nelsone palīdzēja saprast, kā palīgierīce varētu funkcionēt. Arī citi, dzirdot par puiša mērķiem, palīdzējuši procesā, piemēram, neprasot samaksu par dažādiem pakalpojumiem. "Vēl joprojām konsultējos ar speciālistiem, lai uzlabotu staigulīti. Es neteiktu, ka tas ir pilnībā pabeigts, vienmēr ir lietas, ko var uzlabot," saka Valters.
Apkārt ir daudz negāciju, jo vairāk dzirdēsim ko labu, jo pasaule kļūs labāka
Palīdzēt arī citiem
Ar vienu izgatavotu staigulīti gan nekas nav beidzies. Valters kopā ar labāko draugu Ģirtu Tomu Klampi izveidojuši mazu darbnīcu dzīvoklī. Par atļauju tur strādāt lielu paldies viņš saka sievas vecākiem. "Plānojam piedāvāt produktu līniju Solis pa solim, kurā iekļautas palīgierīces līšanai, rāpošanai un staigāšanai, bet bez finansēm un nepieciešamajiem līdzekļiem viss ļoti lēni kustas uz priekšu," stāsta Valters. Vienlaikus viņi uzlabo arī esošo produktu, konsultējoties ar speciālistiem, un izgatavo pirmos pasūtījumus. Drīzumā viena no palīgierīcēm ceļos uz Krieviju – puisītim ar cerebrālo trieku. Zēna mamma Valteru uzmeklējusi pati pēc pieejamās informācijas internetā. Arī Kristiānam Valters šobrīd izgatavo vēl vienu palīgierīci – vertikalizatoru –, kas viņam palīdzēs stiprināt gan kāju muskuļus, gan attīstīt normālu redzes leņķi.
Nākotnē plānots piesaistīt finanses un izveidot kārtīgu darbnīcu, lai būtu iespējas ražot šīs palīgierīces un palīdzēt bērniem visā pasaulē. Šobrīd top biznesa plāns, lai piesaistītu investorus.
Labie darbi ikdienai
Valteru Latvijas lepnumam pieteica viņa draugs Edgars Kalniņš. "Tiklīdz viņš ieraudzīja manu ideju, uzreiz pateica, ka būšu Latvijas lepnumam izvirzīto skaitā, par ko es tikai pasmaidīju. Es, protams, nesaprotu šādu atzinību, viss izdarītais liekas tik pašsaprotami, to darīju ar konkrētu mērķi – palīdzēt Kristiānam." Vienlaikus Valters atzīst, ka atzinība viņam dod spēkus turpināt iesāktos darbus un nepadoties grūtību priekšā. Viņš arī piekrīt, ka ikdienā ir būtiski runāt par labajiem darbiem: "Apkārt ir daudz negāciju, jo vairāk dzirdēsim ko labu, jo pasaule kļūs labāka." Arī viņam līdzās ir daudz cilvēku, kuri būtu pelnījuši tikt pieteikti Latvijas lepnumam, bet Valters pieļauj, ka viņi paši savus labos darbus uzskata par ikdienu, nevis kaut ko īpašu.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!