Kalifornijas Universitātes Bērklijā Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju institūta analītiķis skaidroja, ka, neskatoties uz faktu, ka Baltijas valstu iestāja NATO un Eiropas Savienībā (ES) psiholoģiski un politiski atdalīja tās no pārējām bijušajām padomju republikām, tās nevar justies tik droši kā Polija.
"Domāju, ka interesanti ir tas, ka Krievija dalību NATO uztver ļoti nopietni. Psiholoģiski, politiski fakts, ka Baltijas republikas ir daļa no NATO vai ES, nozīmē, ka, pēc Krievijas domām, šīs nelielās valstiņas ir ārpus tās ietekmes sfēras," klāstīja Vokers.
"Tomēr tas nenozīmē, ka krieviem nav ģeopolitisku mērķu un projektu, kurus viņi īsteno. Viņi mēģinās Baltijas republikās darīt to pašu, ko viņi dara it visur savu robežu pievārtē - iegādājas stratēģiskus īpašumus. Protams, viņiem šeit ir nozīmīga krievu tautības pārstāvju daļa, kas dod iespēju īstenot netīrus paņēmienus un kiberkaru, un tā tālāk," klāstīja ASV eksperts, norādot, ka "Baltijas valstis ir daudz ievainojamākas pret Krievijas spiedienu nekā, teiksim, Polija. Tās ir mazākas, tuvāk, ir daļa no bijušās Padomju Savienības un šeit ir daudz krievu. Tā nav Polija, Polija ir zudusi [Krievijai], jau sen zudusi".
Viņaprāt, Krievija, kurā par prezidentu, visticamāk, martā atkal kļūs Vladimirs Putins, nemeklēs iespējas, kā kļūt par eiropeisku valsti.
"Nedomāju, ka viņš mainīs šo lielvaras ideoloģiju. Nedomāju, ka, valdot Putinam, pieredzēsiet, ka izskan runas: "Kļūsim par Eiropas daļu, mainīsimies, kļūsim eiropeiski, runāsim eiropeiski." Gandrīz nespēju iedomāties, ka šī Krievijas politiskā elite jebkad iemācīsies runāt eiropeiski. Jau poļiem ir grūti runāt ES valodā, bet krieviem tas ir vēl divdesmit reizes grūtāk," teica Volkers.
No otras puses, ASV profesors norādīja, ka ir svarīgi ņemt vērā Krievijas bažas par NATO paplašināšanos.
"Ja varētu apsēsties ar Krieviju [pie sarunu galda], es domāju - vispārīgi Rietumi un Krievija -, saprast kaut dažas no tās bažām par drošību, jo īpaši par NATO paplašināšanos, tas būtu sākums. Manuprāt, tas ir nepieciešams solis, ļoti sarežģīts, ir grūti iedomāties, kā tas reāli politiski notiktu, bet tas ir nepieciešams nosacījums, lai sāktos Krievijas normalizēšanas process," viedokli pauda Kalifornijas Universitātes Bērklijā analītiķis.
"Ticu, ka ASV būtu tikpat nobažījušās, ja Meksika pievienoties Varšavas līgumam, kā Krievija bažījas redzot Ukrainu, un mazākā mērā arī Gruziju, [tuvojamies NATO]," teica Vokers.