Daimler direktoru padomes priekšsēdējs Dīters Zetše paziņojis, ka kompānija ir mācījusies no savām kļūdām. "Mēs esam kļuvuši stiprāki un labāki un pieturēsimies pie visaugstākajiem biznesa darbības principiem," sacīja Daimler pārstāvis. Tiesnesis Ričards Leons panākto izlīgumu nodēvējis par taisnīgu risinājumu. Prokurori uzsvēra, ka kompānija aktīvi sadarbojās izmeklēšanas laikā un ir izdarījusi visu, lai "attīrītos", kas esot jānovērtē. 45 darbiniekiem, kuri bija iesaistīti mahinācijās, koncernu nācies pamest.
Jau vēstīts, ka pēc ilgstošas ASV izmeklēšanas lietā par 22 valstu amatpersonu piekukuļošanu Daimler AG 25.martā izvairījās no kriminālapsūdzību izvirzīšanas, atzīstot, ka laikā no 1998. līdz 2008.gadam veikusi nepiemērotus maksājumus desmitiem miljonu ASV dolāru apmērā.
Ņemot vērā Daimler AG atteikšanos no šādas prakses un pilnīgu sadarbību ar izmeklētājiem, prokurori ieteica Vašingtonas tiesai pieņemt vainas atzīšanu un uzlikt naudassodu. Daimler AG darbība tiks pārraudzīta trīs gadus, lai pārbaudītu tās atbilstību ASV pretkorupcijas likumdošanai.
Aizdomas par Daimler AG dotiem kukuļiem pirmoreiz radās 2004.gadā, kad bijušais šīs kompānijas darbinieks savā sūdzībā pavēstīja, ka atlaists tāpēc, ka paudis bažas par slepenu kontu uzturēšanu kukuļu maksāšanai.
Kompānijai un tās meitsabiedrībām Daimler Export and Trade Finance GmbH, DaimlerChrysler China Ltd. un DaimlerChrysler Automotive Russia SAO izvirzīja apsūdzības nozieguma plānošanā un Ārvalstu kukuļdošanas likuma pārkāpšanā.
Tiesas dokumentā teikts, ka Daimler AG ilgstoši maksājusi kukuļus, izmantojot ārzonas banku kontus, maldinošas vienošanās par cenām un starpniekus. Kompānijas iekšienē šie kukuļu maksājumi bieži raksturoti kā komisijas maksas, īpašas atlaides vai "nepieciešami maksājumi".
Starp valstīm, kuru amatpersonām maksāti kukuļi, ir Latvija, Ēģipte, Grieķija, Horvātija, Indonēzija, Irāka, Kotdivuāra, Krievija, Ķīna, Melnkalne, Nigērija, Serbija, Taizeme, Turcija, Turkmenistāna, Ungārija, Uzbekistāna un Vjetnama. Šo maksājumu mērķis bijis nodrošināt līgumus ar valdību klientiem par Daimler AG automašīnu iegādi simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā.
Krievijas valdības ierēdņiem doti kukuļi par vairāk nekā 3 miljoniem eiro (2,1 miljonu latu), lai nodrošinātu Daimler AG automašīnu noietu Krievijā 64,6 miljonu eiro (45,4 miljonu latu) apmērā. Ķīnas valdības ierēdņi saņēmuši 4,1 miljonu eiro (2,9 miljonus eiro) kukuļos, kas noformēti kā komisijas maksas, dāvanas vai atvaļinājuma izdevumi. Ierēdnis Turkmenistānā saņēmis bruņuautomobili Mercedes Benz 300 tūkstošu ASV dolāru (156 tūkstošu latu) vērtībā kā dzimšanas dienas dāvanu.
Lai nodrošinātu kravas automašīnu pārdošanu humāniem mērķiem saskaņā ar ANO programmu "Nafta pret pārtiku", "Daimler AG" devusi kukuļus Irākas ierēdņiem un noslēgusi vienošanos, kas paredz nepieprasīt kompensācijas par pirmajā Persijas līča karā nodarītiem zaudējumiem.
Daimler AG priekštece deviņdesmito gadu beigās apvienojās ar ASV autobūves firmu Chrysler Corp., izveidojot kompāniju DaimlerChrysler. DaimlerChrysler vēlāk pārdeva Chrysler investīciju firmai Cerberus Capital Management.
Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26.martā nolēma sākt pārbaudi par kompānijas kukuļdošanu Latvijā.
KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe komentējusi, ka Daimler lietā ir pietiekami daudz informācijas, lai nonāktu līdz konkrētiem secinājumiem. Tie gan, visticamāk, nebūs ātri.
"Pašlaik izskatās, ka tās informācijas ir pietiekami, lai nonāktu līdz konkrētiem secinājumiem," iepriekš intervijā Latvijas Televīzijā norādīja J. Strīķe. Ņemot vērā, ka iepirkumus ir veikusi Rīgas dome un to veikušas noteiktas amatpersonas, neapšaubāmi cilvēku loks, kurš ir iesaistīts iepirkumos, esot zināms.