ASV prezidents Baraks Obama un Angela Merkele šonedēļ telefonsarunā vienojušies, ka tuvākajā laikā notiks augsta līmeņa abu pušu tikšanās. «Prezidents apliecināja kanclerei, ka ASV nopietni uztver Eiropas sabiedroto un partneru bažas,» paziņoja Baltais nams.
Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs sacīja, ka Berlīne nākamnedēļ uz Vašingtonu nosūtīs vairāku ministriju augstākā ranga ierēdņus, lai ar amerikāņu kolēģiem detalizēti izrunātu medijos publiskoto informāciju, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) sistemātiski ievāc datus par ārvalstnieku telefonsarunām un komunikāciju internetā, kā arī ir veikusi noklausīšanos ES un vairāku tās dalībvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās, kas atrodas Savienotajās Valstīs, raksta Reuters.
Lēmums nosūtīt uz Vašingtonu ierēdņus, nevis Vācijas valdības locekļus izraisījis parlamenta opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas pretestību. «Kanclerei ir jāturpina konsultācijas valdības līmenī,» uzskata Tomass Opermanis, kurš vada Sociāldemokrātu partijas frakciju Bundestāgā. «Sanāk, ka par šo jautājumu Vašingtonā runās ierēdņi. Bet tas ir augstākajā mērā politisks jautājums.»
Paredzēts, ka pirmdien tiksies ASV un ES amatpersonas, lai runātu par izlūkošanas datu iegūšanas metodēm un personas datu aizsardzību. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka tiks izveidota ASV un ES ekspertu grupa, kas izmeklēs nopludināto informāciju, ka NSA ir izsekojusi ES institūcijas. Izmeklēšanas rezultāti būšot zināmi līdz gada beigām.
ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga sacīja, ka eksperti arī izvērtēs ASV izlūkošanas programmu «proporcionalitāti». «Nepieciešams atrast līdzsvaru starp nacionālās drošības mērķu sasniegšanas politiku un cilvēku pamattiesībām uz privātumu, kas noteikti ir jārespektē,» V. Redingu citē raidsabiedrība BBC.
Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rekomendējošu rezolūciju, kurā aicināja anulēt divas vienošanās, kas garantē Savienotajām Valstīm pieeju finanšu un ceļošanas datiem Eiropā, līdz brīdim, kad Vašingtona būs atklājusi, cik lielā apjomā tā ir veikusi elektronisko spiegošanu Eiropā.
Abas vienošanās - Teroristu finansēšanas izsekošanas programma un Pasažieru datu reģistrs - savulaik tika apstiprinātas, par spīti parlamentā valdošajām domstarpībām, ka tās Savienotajām Valstīm garantēs ļoti plašu piekļuvi eiropiešu personīgajiem datiem.