To žurnālistiem sestdien neoficiāli pastāstīja ASV un NATO diplomāti.
Iepriekš Vašingtona apsvēra iespēju alianses vadītāja amatam atbalstīt Kanādas ārlietu ministra Pītera Makeja kandidatūru.
Līdz ar šādu Vašingtonas lēmumu, domājams, ka Rasmusens kļūs par nākamo NATO ģenerālsekretāru, jo viņu atbalsta arī liela daļa citu alianses valstu, tostarp tādas lielvalstis kā Lielbritānija, Francija un Vācija.
Par kandidātiem uz NATO ģenerālsekretāra amatu tiek uzskatīti arī Norvēģijas ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stūre, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Čehijas vicepremjers Aleksandrs Vondra. Bulgārija ir oficiāli izvirzījusi bijušā ārlietu ministra Solomona Pasija kandidatūru, pārkāpjot tradīciju, ka alianses ģenerālsekretāra amata kandidāti netiek oficiāli izvirzīti, bet tos apspriež neoficiālās sarunās.
Jauno NATO ģenerālsekretāru paredzēts apstiprināt alianses samitā Strasbūrā un Kēlā 3. un 4.aprīlī, un viņa apstiprināšanai būs vajadzīgs visu 26 alianses dalībvalstu atbalsts.
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra nīderlandieša Jāpa de Hopa Shefera pilnvaras šajā amatā beigsies 31.jūlijā.