Par G8 samita norises vietas pārcelšanas galveno cēloni kļuvusi Baltā nama vēlme sakārtot attiecības ar Vladimiru Putinu. Pēc laikraksta sarunu biedra vārdiem, vēl pagājušajā gadā Krievijas prezidents tika uzaicināts uz Čikāgu vispirms piedalīties G8 valstu vadītāju sanāksmē, bet pēc tam arī samitā Krievija – NATO. Savukārt Maskava atbildēja, ka Krievijas nākamais prezidents piedalīsies NATO samitā tikai gadījumā, ja izdosies gūt panākumus sarunās par pretraķešu aizsardzību.
„Ņemot vērā, ka līdz maijam par pretraķešu aizsardzību vienoties neizdosies, varēja izveidoties nepatīkama situācija, kad uzreiz pēc G8 samita Putins demonstratīvi aizbrauc no Čikāgas,” raksta Kommersant, atsaucoties uz ASV administrācijai tuvu stāvošu avotu.
„Šī vēsts daudziem kļuva par lielu pārsteigumu. Rams Emanuels, kas vadīja Baltā nama administrāciju laika posmā no Baraka Obamas inaugurācijas līdz 2010. gada 1. oktobrim, kā arī bija samita norises ASV prezidenta dzimtajā pilsēta galvenais iniciators, bet tagad ir Čikāgas mērs, atzina, ka uzzinājis par G8 samita norises vietas pārcelšanu burtiski pāris stundas pirms oficiāla paziņojuma par šādu lēmumu,” noslēdz izdevums.
Ierēdņu un ekspertu izbrīns ir pilnībā saprotams. Par to, ka 18.-19. maijā Čikāgā notiks G8 samits, bet 20.-21.maijā NATO samits, tika paziņots 2011. gada vasarā. Divu šāda līmeņa pasākumu pēc kārtas norise ļautu parādīt pasaules valstu līderiem Čikāgu, kā arī ietaupīt uz loģistikas un drošības rēķina.
Kā izteikušies Kommersant avoti, šis lēmums ļauj V. Putinam, kurš negrasās piedalīties NATO samitā, atbrīvoties no nepieciešamības demonstratīvi atstāt Čikāgu un sākt savu jauno prezidentūru ar kārtējām domstarpībām ar Rietumiem. Savukārt Baraks Obama tiks atbrīvots no nepieciešamības atbildēt uz sāncenšu – republikāņu uzbrukumiem par attiecību uzlabošanas ar Krieviju izgāšanos.
Šo informāciju apstiprinājuši arī Komersant avoti Kremlī un Krievijas Ārlietu ministrijā. Savukārt V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs situāciju nav komentējis.