ASV eksperti uzskata, ka pašlaik Ķīnas rīcībā ir ap 320 kodolgalviņu. Ķīnas eksperts Endrū Leuns intervijā Al Jazeera izteicies, ka Ķīnas kodolieroču plāniem gan ir lielākoties "aizsardzības raksturs", jo, pat ja tā dubultotu kodolgalviņu skaitu līdz 600, tas līdzinātos vien nelielai daļai no ASV kodolarsenāla. "ASV rīcībā ir ap sešiem tūkstošiem kodolgalviņu, ASV ir arī daudz lielāks karabāzu skaits – ap 800 karabāzēm vairāk nekā 20–30 valstīs visā pasaulē. Pat ja Ķīna uzbūvēs dažas karabāzes, tā tālu atpaliks no ASV."
ASV eksperti aprēķinājuši, ka Krievijas rīcībā pašlaik ir ap 4300 kodolgalviņu.
ASV aizsardzības ministra palīga vietnieks Ķīnas jautājumos Čeds Sbragia preses konferencē paziņoja, ka ASV valdību uztrauc ne tikai Ķīnas mērķis palielināt kodolgalviņu skaitu, bet arī tās kodolieroču politikas attīstības virziens kopumā.
Viņš uzsvēra, ka Ķīna tuvojas kodolspēju triādes sasniegšanai, jo pašlaik attīsta no gaisa palaižamo ballistisko raķeti, kurai būs kodogalviņas nestspēja.
Ziņojumā Kongresam Pentagons atgādina, ka Ķīna jau 2019. gada oktobrī publiski iepazīstināja ar bumbvedēju H-6N, kas ir tās rīcībā esošais pirmais bumbvedējs, kurš spēj palaist gaiss – gaiss kodolraķetes un ko var uzpildīt ar degvielu lidojuma laikā.
Šā gada sākumā Ķīnas Komunistiskās partijas viedokli paudošais laikraksts Global Times vēstīja par Pekinas plāniem palielināt tās kodolgalviņu skaitu līdz tūkstotim relatīvi īsā laikā.
Trešdien Ķīnas valdības pārstāvis noliedza Pentagona ziņojumā apgalvoto. Uzrunājot medijus preses konferencē Pekinā, Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Hua Čuņjins apgalvoja, ka amerikāņu ziņojums ir pilns ar aizspriedumiem un apzināti izkropļo patiesību par Ķīnas stratēģiskajiem nodomiem. Arī Ķīnas Aizsardzības ministrija kritizēja ziņojumu.