"Tam vajadzēja notikt jau sen. Tam vajadzēja notikt pirms gadiem," paziņoja prezidents, par lēmuma iemeslu minot Ziemeļkorejā ieslodzītā amerikāņu studenta Oto Vormbīra nāvi, kā arī Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna pusbrāļa Kima Čennama slepkavību Malaizijā.
Tomēr ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons reportieriem pavēstīja, ka Savienotās Valstis vēl nav atmetušas cerību panākt Ziemeļkorejas dalību kodolatbruņošanās sarunās, rezultāta saniegšanai izmantojot spiedienu un diplomātiju.
Kims Čennams februārī nomira pēc tam, kad divas sievietes Kualalumpuras lidostā viņam uz sejas uzzieda nervu indi VX.
Lai gan Malaizija nav tieši apsūdzējusi Ziemeļkoreju šajā slepkavībā, Dienvidkorejas izlūkdienests apgalvoja, ka šis uzbrukums bija daļa no Kima Čenuna plāna nogalināt savu pusbrāli.
Vormbīrs, kurš atradās komā kopš ieslodzījuma spaidu darba nometnē Ziemeļkorejā, nomira ASV 19.jūnijā. 22 gadus vecais Vormbīrs, kurš bija izcietis 18 mēnešus no 15 gadu ilgā ieslodzījuma Ziemeļkorejas spaidu darba nometnē, uz ASV tika repatriēts neilgi pirms nāves.
ASV iekļāva Ziemeļkoreju terorismu atbalstošo valstu sarakstā pēc tam, kad 1987.gadā tika uzspridzināts Dienvidkorejas aviolaineris, nogalinot 115 cilvēkus. ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais 2008.gadā izslēdza Ziemeļkoreju no šī saraksta, lai atvieglotu sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammas apturēšanu apmaiņā pret humāno palīdzību.
Ziemeļkorejas atkaliekļaušanai šajā sarakstā ir lielākoties simboliska nozīme, jo pret šo valsti jau ir noteiktas smagas sankcijas par to, ka Ziemeļkoreja turpina izstrādāt kodolieročus un ballistiskās raķetes, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas.
ES saraksts
melnais humors