Paredzams, ka Ukrainas delegācijā varētu būt pārstāvji no Ekonomikas, Ārlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijas. "Jaunais līguma projekts, ko esam saņēmuši no ASV, parāda, ka saglabājas nodoms izveidot fondu vaikopīgi investēt," intervijā Associated Press paziņoja Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko.
Jau ieilgušās sarunas par šo vienošanos un dažādiem tās variantiem ir negatīvi ietekmējušas Kijivas un Vašingtonas attiecības. Abas puses sākotnēji bija gatavas to parakstīt februārī, taču šis plāns izgāzās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Dž. D. Venss Baltā nama Ovālajā kabinetā sarīkoja publisku kaunināšanu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Tiesa, arī pēc nepatīkamās pieredzes Ukrainas amatpersonas izrādīja gatavību turpināt sarunas par vienošanās parakstīšanu, lai panāktu, ka ASV atjauno militāro atbalstu Ukrainā karā pret agresorvalsti Krieviju.
Pēc dažu nedēļu klusēšanas ASV nosūtīja Ukrainai jaunu vienošanās variantu, kas gan radījis neizpratni daļā Ukrainas amatpersonu. Sākotnējais variants bija vispārīga vienošanās, kuras detaļas tiktu aprakstītas atsevišķos līgumos. Taču jaunais no ASV saņemtais vienošanās projekts drīzāk atspoguļo konkrētas ASV vēlmes, kuras būtu jāratificē Ukrainas parlamentā.
Pēc tam, kad daži no Ukrainas parlamenta deputātiem publiski atklāja jaunā vienošanās varianta detaļas, tas ticis kritizēts kā centieni atņemt Kijivai kontroli pār Ukrainas dabas resursiem un infrastruktūru. Turklāt jaunajā projektā iekļauti ne tikai retzemju metāli, bet arī gāze un nafta.
J. Sviridenko uzsver, ka projekts, kas saņemts no ASV, faktiski atspoguļo ASV Finanšu ministrijas juridiskās pozīcijas. Tas neesot vienošanās gala variants un abu pušu pozīciju apkopojums.
Tieši tāpēc Ukrainai tagad jānosprauž savas sarkanās līnijas un pamatprincipi un jānosūta uz Vašingtonu delegācija tehniskās sarunām, lai dokumenta gala variants atbilstu Ukrainas stratēģiskajām interesēm un būtu akceptējams abām pusēm.